Pret nepilsoņa statusu jaundzimušajiem

Tiesības uz pilsonību ir viens no svarīgākajiem principiem, kas ietverts starptautiskajos dokumentos un katras valsts likumos. Pasaulē ir vairāki desmiti veidu, kā tiek piešķirta pilsonība. Valststiesībās pazīstamākie principi pilsonības noteikšanā ir latīniskie termini - jus sanguinis un jus soli.
Pēc jus sanguinis principa, par valsts pilsoņiem tiek atzīti visi, kas dzimuši, piemēram, Latvijas pavalstniekiem, kaut arī viņi būtu dzimuši ārpus Latvijas. Pēc jus soli, par valsts pilsoņiem tiek atzīti visi, kas dzimuši valsts teritorijā, kaut arī citu valstu pilsoņiem. Vispārzināma ir arī naturalizācijas kārtība, pārbaudot personu lojalitāti un uzticību valstij. Bet jaundzimušajiem šāda uzticība nav jāpierāda, un viņiem ir tiesības būt pilsoņiem. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien Saeimā iesniedzis likumprojektu, kas paredz, ka no nākamā gada 1-mā jūnija Latvijā dzimušajiem bērniem vairs netiktu piešķirts statuss «nepilsonis» - bērni vai nu kļūst Latvijas pilsoņi, vai viņiem tiek kārtota kādas citas valsts pilsonība pēc vecāku izvēles un valstspiederības. Šis rosinājums raisījis pamatīgas diskusijas gan politiķu vidū, gan plašā sabiedrībā – no stingra «jā» līdz kategoriskam «nē». Turpina Judīte Čunka