Andreass Eberts: Eneagramma nosauc vārdā mūsu ēnas
17. maija raidījuma «Saknes debesīs» videostāstā - mūsu saruna ar vācu teologu un mācītāju Andreasu Ebertu, latviski izdotās grāmatas „Eneagramma – 9 dvēseles sejas” autoru. Eneagramma, saukta arī par cilvēka dvēseles karti, definē deviņus cilvēku raksturu tipus, balstoties uz deviņām kaislībām jeb saknes grēkiem.
Dažādu personības testu un to praktiskais pielietojums ikdienā ir plaši izplatīta un sastopama parādība. Vai šāds tests var balstīties kristīgā pasaules redzējumā un kristīgās vērtībās? Vācu teologs un mācītājs Andreas Eberts eneanagrammas metodi pēta un praktizē jau daudzus gadus. Izmantojot izdevību nesenā Andreasa Eberta Rīgas apciemojuma laikā, mēs arī satikāmies ar grāmatas „Eneagramma – 9 dvēseles sejas” autoru, lai mēģinātu saprast, kas ir pamatā dažādi vērtētajai eneagrammas metodei, pret kuru iebilst arī daži baznīcas pārstāvji.
Andreass Eberts: «Eneagramma.. Es par to uzzināju no franciskāņu mūka Ričarda Rora. Viņš neko par to nerakstīja, tikai stāstīja - es uzrakstīju grāmatu, izmantojot viņa stāstījumu un citus materiālus. Esmu pārliecināts, ka eneagramma ir ļoti sena un kristīga mācība par grēku. Jo mums, īpaši protestantiem, patīk atzīties, ka esam grēcinieki, bet mēs īpaši to nekonkretizējam. Eneagramma šo ēnu nosauc vārdā. Un nosaukšana vārdā vienmēr ir pirmais solis uz dziedināšanu. Tā nav ezotēra mācība, un tas arī nav horoskops, jo tam nav saistības ar zvaigznēm.»
«Mans izpētes darbs mudina mani ticēt, ka tā ir ļoti agrīna kristīga tradīcija. Trešajā un ceturtajā gadsimtā par tuksneša tēviem (un arī tuksneša mātēm) kļuva jauni cilvēki, kuri bēga ne tikai no lielajām pilsētām, bet arī no baznīcas, kura pēc imperatora Konstantina nākšanas pie varas bija kļuvusi ļoti oportūnistiska. Kristiešu vajāšanas bija beigušās, un kristietība bija kļuvusi par Romas impērijas oficiālo reliģiju. Tie, kas vēlējās dzīvot radikālu garīgo dzīvi, un tādu bija daudz, devās uz tuksnesi un tur nodibināja nelielas kopienas vai pat dzīvoja kā vientuļnieki.»
