Adreses. Lielākā Latvijas muiža un lielākā Latvijas pils

Latvijā lielākais muižas komplekss, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir Nurmuiža Laucienē, netālu no Talsiem. Muižā ir 27 ēkas, tāpēc, to pirmoreiz ieraudzījuši, cilvēki mēdz teikt – tā taču vesela pilsētiņa. Bez kungu mājas, kas celta 16. gs beigās, saglabājusies arī liela daļa agrāko saimniecības ēku – staļļi, kūtis, klēts, ratnīca, smēde, dārznieka māja, kalpu dzīvojamās mājas, siltumnīcas, brūzis, krogs, pat veļas mazgātava. Pirms 12 gadiem muižu iegādājās par bagātāko cilvēku Latvijā uzskatītais Oļegs Fiļs.

Lielākā Latvijas pils – par spīti daudzu priekšstatam, ka tā ir Rundāle, – patiesībā ir Jelgavas pils. Kurzemes hercogam Ernstam Johanam fon Bīronam Rundāle bija vien ārpilsētas rezidence, bet kā savu galveno valdnieka mitekli viņš ilgus gadus cēla (un tā arī līdz galam neuzcēla) hercogistes galvaspilsētā Mītavā. Atšķirībā no Rundāles pils, kas nekad nav nopietni cietusi karos, Jelgavas pils liktenis bijis daudz skaudrāks, un šodien Latvijas Lauksaimniecības universitātes interjeros no vecā Bartolomeo Rastrelli projekta nav redzams tikpat kā nekas.

Kā ar šo izcilo mantojuma pieminekļu uzturēšanu sokas to tagadējiem īpašniekiem – bagātai privātpersonai un ne pārāk turīgai Latvijas valstij? Vai mūsdienās Latvijā vispār ir «paceļami» tik grandiozu mērogu objekti, radīti laikos, kad svarīgāka par praktiskumu bija savas lielummānijas un impērisko ambīciju apliecināšana? Adrešu autors Mārtiņš Ķibilds to pēta kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Kasparu Znotiņu. Gatavojot lomu lugai «Ziedonis un Visums», Kaspars Imanta Ziedoņa acīm izstaigājis teju visu Latviju un latviešu zemapziņu – viņam par šo tēmu ir daudz, ko teikt.