• Ceturtdiena, 2019. gada 21. novembris
  • Vārda diena: Andis, Zeltīte
  • Rīgā 0.0°C, - vējš 0m/s, 773mm Hg, 0%
LSM Bērnistaba

Latvijas Televīzija sagaida, ka lēmumi par finansējumu tiks pieņemti, ievērojot taisnīguma un pamatotības principus

 

Nākamā gada valsts budžetā valdība sabiedriskajiem medijiem plāno novirzīt papildu finansējumu viena miljona eiro apmērā. 24. oktobrī Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informēja Latvijas Televīziju (LTV) par savu redzējumu, kā sadalīt papildu finansējumu, piedāvājot LTV vajadzībām novirzīt 250 000 EUR, bet Latvijas Radio (LR) – 750 000 EUR. NEPLP ignorē LTV lūgumus skaidrot plānotā papildu finansējuma sadalījumu starp LTV un LR. LTV uzskata, ka šobrīd NEPLP piedāvātais potenciālā finansējuma sadalījums nav proporcionāls un samērīgs, kā arī nav sagatavots saskaņā ar tādiem Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) noteiktajiem finansējuma piešķīruma pamatprincipiem kā taisnīgums un pamatotība. 

Izskanot iespējai sabiedriskajiem medijiem nākamā gada valsts budžetā rast papildu finansējumu viena miljona eiro apmērā, Latvijas Televīzija sagaida, ka lēmumi par tā sadalījumu starp LTV un LR tiks pieņemti, ievērojot sabiedrisko mediju finansējuma pamatprincipus – taisnīgumu un pamatotību. 24. oktobrī NEPLP informēja LTV par savu redzējumu, kā sadalīt papildu finansējumu, piedāvājot LTV vajadzībām novirzīt 250 000 EUR, bet LR – 750 000 EUR. Latvijas Televīzija ir lūgusi NEPLP skaidrot, kādēļ plānotais sadalījums ir tieši šāds. Līdz šim brīdim skaidrojums no NEPLP nav saņemts. LTV 4. novembrī plānoja sasaukt darbinieku ārkārtas kopsapulci, kurā NEPLP pārstāvji bija aicināti skaidrot un pamatot savu redzējumu par iespējamā papildu finansējuma sadalījumu. Kopsapulce tika atcelta, jo NEPLP pārstāvji ignorēja aicinājumu, tādējādi atsakoties skaidrot savu pozīciju LTV kolektīvam.

Saskaņā ar abu sabiedrisko mediju iepriekš iesniegtajiem prioritāro pasākumu finansējuma pieteikumiem, no kā tiešā veidā izriet sabiedrisko mediju gada budžets, proporcionāls un taisnīgs papildu finansējuma sadalījums būtu jāaprēķina proporcionāli sākotnēji iesniegtajām papildu finansējuma summām. Attiecīgi iespējamais papildu finansējums būtu sadalāms 578 236 EUR piešķirot LR, bet atlikušos 421 764 EUR novirzot Latvijas Televīzijas vajadzībām. Sabiedrisko mediju finansējuma pamatprincipi ietver ne vien stabilu, adekvātu, no politiskajām interesēm neatkarīgu un caurspīdīgu finansējuma modeli, bet arī to, ka piešķirtajam finansējumam jābūt taisnīgam un pamatotam. Finanšu sadalījums šobrīd rada priekšstatu, ka LTV netiek pienācīgi pārstāvēta pārrunās par valsts budžeta piešķiršanu un sadalījumu. Kapitāldaļu turētājs nedemonstrē spēju uzņemties atbildību par abiem sabiedriskajiem medijiem, radot absurdu situāciju, kurā pilnvērtīgi tiek pārstāvētas tikai viena medija intereses.

LTV ir lūgusi NEPLP finansējuma sadalījumā pieturēties pie iepriekš praksē izmantotā principa, kad gadījumos, ja abiem sabiedriskajiem medijiem vienādu mērķu nodrošināšanai tiek piešķirts mazāks finansējuma apjoms nekā būtu nepieciešams, faktiskā finansējuma summa tiek sadalīta atbilstoši katra medija sākotnēji pieteikto summu proporcijai.

Jau iepriekš vēstīts, ka Latvijas Televīzijas finansējums ir viens no viszemākajiem Eiropā. Kritiska ir ne vien situācija tehnoloģiskās atpalicības jomā, bet arī attiecībā uz LTV darbinieku atalgojumu, kas, salīdzinot ar citiem Latvijā vadošajiem medijiem, nav konkurētspējīgs. Atalgojuma sistēma uzņēmumā veidota tā, ka radošo un tehnisko darbinieku atalgojums atkarīgs no paveiktā darba apjoma, kas tieši atkarīgs no satura ražošanas apjoma, ko galvenokārt nosaka valsts piešķirtais finansējums. Piemēram, vasaras periodā samazinātā finansējuma un līdz ar to samazinātā satura ražošanas apjoma dēļ daudzu radošo un tehnisko darbinieku ienākumi būtiski samazinājās.

Tāpat jāpiemin, ka LTV nekad nav pieprasījusi finansējumu reformu veikšanai. Uzņēmumā reformas tiek veiktas atbilstoši nepieciešamībai, neatkarīgi no piešķirtā finansējuma. Turklāt LTV trīs gadu laikā Ilgtspējas indeksa vērtējumā no bronzas ir nokļuvusi zelta līmenī, kas liecina par strauju izaugsmi uzņēmuma pārvaldības jautājumos.