• Trešdiena, 2019. gada 20. novembris
  • Vārda diena: Anda, Andīna
  • Rīgā +5.2°C, ZR vējš 2.2m/s, 772mm Hg, 85%
LSM Bērnistaba

Latvijas Televīzijas un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja bilžu iesūtīšanas akcijai liela atsaucība

 

Augusta sākumā Latvijas Televīzija kopā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju aicināja cilvēkus pārskatīt savus bilžu krājumus no 1980. gadu beigām, lai atrastu foto liecības no Baltijas ceļa norises. No 6. līdz 23. augustam vietne “Gadsimta albums” tika papildināta ar 213 jauniem attēliem, no kuriem 200 bija uzņemti tieši 1989. gada 23. augusta akcijas laikā.

Pirmā fotogrāfija, atsaucoties LTV izskanējušam aicinājumam, tika iesūtīta jau 6. augustā. Tā gan nebija no “Baltijas ceļa” norises, bet atspoguļoja Tautas frontes Madonas nodaļas dibināšanu. 7. augustā tika iesūtīti pirmie “Baltijas ceļa” fotoattēli, kuru autors ir Jānis Kazaks. Visvairāk fotogrāfiju – kopumā 117 – iesūtīts par “Baltijas ceļa” posmu no Rīgas uz Igaunijas pusi, tostarp skati no Pleskavas šosejas, Cēsīm, Valmieras un Rencēniem. No Rīgas-Grenctāles šosejas iesūtītas 62 fotogrāfijas, visvairāk no Bauskas, Ķekavas un Iecavas. “Baltijas ceļš” Rīgā redzams 16 fotogrāfijās. Trīs no saņemtajām fotogrāfijām tapušas ārpus Latvijas teritorijas – “Baltijas ceļā” pie Viļņas, vēl četru uzņemšanas vieta nav zināma. “Gadsimta albumu” papildināja ne tikai Latvijā dzīvojošie, bet arī ārvalstīs mītošie tautieši.

200 iesūtītajās fotogrāfijās atspoguļota gan došanās uz norises vietu, gan cilvēku ķēdes veidošanās, gan rokās sadošanās brīdis, kā arī norises jau pēc “Baltijas ceļa”, savukārt pārējās 13 atspoguļoja 23. augusta piemiņas pasākumus citos gados. Vērtīgais un vizuāli izteiksmīgais papildinājums aplūkojams “Gadsimta albuma” sadaļā “1986-1991”. Muzejam iesūtītās fotogrāfijas tika izmantotas LTV svētku programmas noformējumā un ar fotogrāfijām un stāstiem dalījās arī LTV konti sociālajos medijos.

“Baltijas ceļa” dalībnieku aktivitāte, pievienojot fotogrāfijas un savas liecības par līdzdalību vēsturiskajā notikumā, apliecina šī notikuma svarīgo vietu ģimeņu, sabiedrības un kultūras atmiņā. Muzejs cer, ka ar akcijas palīdzību ir nokļūts par soli tuvāk “Gadsimta albuma” galvenajam mērķim – apziņai, ka Latvijas vēsture nav tikai grāmatās aprakstīti vispārīgi un tāli pagātnes notikumi, bet katras ģimenes, dzimtas pieredze un līdzdalība Latvijas veidošanā pagātnē un šodien.

Daļa no iesūtītajiem fotoattēliem pēc vienošanās ar to autoriem papildinās arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumu. Jāņem vērā, ka 2014. gadā nozīmīgākās liecības par 1989. gada “Baltijas ceļa” organizēšanu un norisi iekļautas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. “Baltijas ceļa” atceres laikā virtuālo “Gadsimta albumu” visvairāk apmeklējuši interneta lietotāji no Latvijas, vienlaikus Baltijas ceļa vēsture interesējusi arī ASV, Kanādā, Vācijā un Igaunijā dzīvojošos.

Latvijas Televīzija un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pateicas par atbalstu Latvijas valsts simtgades birojam, kā arī izsaka lielu pateicību ikvienam, kurš atsaucās un iesaistījās akcijā, daloties un bagātinot mūsu kopīgo vēstures un atmiņu mantojumu.

Muzejs turpina “Gadsimta albuma” veidošanu un aicina aizvien jaunus interesentus pārskatīt senākus vai ne tik senus ģimenes albumus, kā arī personīgās digitālās krātuves, papildinot esošo fotomateriālu klāstu. Attēlu iesūtīšanas nosacījumi atrodami http://latvijasgadsimts.lv/albums. “Gadsimta albums” ir daļa no izstādes “Latvijas gadsimts”, kas līdz 2021. gadam apskatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Tā ir 68 Latvijas muzeju kopizstāde, kas. Tā atklāj notikumus un personības, kas ietekmēja Latvijas simt gadu ceļu; vārda “Latvija” nozīmi dažādos laikos un paaudzēs; to, kā Latviju dibināja, aizstāvēja, cēla, zaudēja, slēpa un atkal atguva. Izstāde ir viens no vērienīgākajiem Latvijas simtgades kultūras programmas notikumiem.

 

Foto: Ēriks Auziņš