"Šis temats, īpaši jau šodienas kontekstā, nav viegli un pašsaprotami stāstāms. Mēs gandrīz visiem ekspertiem, kas piedalījās filmā, vaicājām – kā no šodienas viedokļa vērtēt šos latviešus? Kas viņi ir? Kā uz viņiem skatīties? Mēģinot veidot stāstu par šiem personāžiem, visu laiku pavadīja neērtuma sajūta, bet, kā filmā norāda dokumentālists Tālivaldis Margēvičs – kultūrai un kultūras cilvēkiem nav jāveic vērtējums, nav jāizdara konkrēti secinājumi, bet jāuzdod šie jautājumi. Jāļauj cilvēkiem pašiem domāt un runāt par lietām, lai arī cik ērtas vai neērtas mums tajā brīdī tās šķiet," teic režisore Agita Cāne-Ķīle.

Scenārija autore Iveta Lepeško pauž: "Šī tēma šobrīd pazudusi no dienaskārtības un arī sabiedrības interešu loka, bet, ja par šo vēstures posmu mēs nerunāsim, tad tas var palikt kā balta vēstures lappuse nākamajām paaudzēm. Jo tālāk un tālāk mēs attālināmies no šiem notikumiem, jo mums ir mazākas iespējas par to runāt, balstoties faktos un pētījumos."

Filmas veidotāji izvēlējās veidot savu stāstu, balstoties gan uz vairāku filmas varoņu dzīves gājuma piemēriem, gan arī kopumā atainojot apstākļus, kādos 20.–30. gados dzīvoja PSRS tur palikušie mūsu tautieši. "Izvēlējāmies piecus varoņus jeb tēlus, kas 20.–30. g. periodā dzīvoja Padomju Savienībā. Skatījāmies, lai šie cilvēki būtu no dažādām sfērām, tādējādi pārstāvot plašāku kontekstu, starp tiem – Jānis Rudzutaks, kura vārdā vēl nesen bija nosaukta Rīgas iela, arī Roberts Eidemanis, kura piemineklis vēl šobrīd ir Valkā, leģendārā aktrise Marija Leiko, par ko šobrīd top arī latviešu spēlfilma," norāda Agita Cāne-Ķīle.

Kas viņus vadīja – ideāli, varaskāre vai izdzīvošanas apsvērumi? Karjeras tieksmes? Vai traģēdija, par kuras upuriem viņi kļuva Staļina represiju laikā realizētajā "latviešu operācijā", bija likumsakarīga? Statistikas dati ir nežēlīgi – vairāk nekā 22 360 aizturēto. Vairāk nekā 16,5 tūkstošiem piespriests nāves sods.

Gandrīz gadsimtu senos notikumus palīdzēs saprast vēsturnieki Vita Zelče, Toms Ķikuts, Ēriks Jēkabsons, Jānis Riekstiņš, Gints Apals un Edgars Engīzers. Personību šķautnes iezīmēs literatūras pētniece Ilze Ļaksa-Timinska, kino dokumentālists Tālivaldis Margēvičs, producents Gints Grūbe un Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Filmas izveidei izmantoti apjomīgi avotu krājumi no Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Valkas novadpētniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondi, fotogrāfijas no grāmatas "Šķērsiela 13. Latvieša dibināts gulags" u.c.

"Kāpēc mēs arī šodien tik maz runājam par šo vēstures tēmu? Un vai vispār par to vajag runāt? Kā? Šie un daudzi citi jautājumi un atbilžu meklējumi veido filmas pamattēmu. Katram filmas skatītājam mēs dodam iespēju izvēlēties, vai šos "neērtos latviešus" likt pēdiņās vai galā likt jautājuma zīmi, vai izsaukuma zīmi, vai punktu. Taisnu un tiešu atbildi mēs neiedodam, mēs iedodam vielu pārdomām." – Iveta Lepeško

Filmas radošo komandu veido: režisore Agita Cāne-Ķīle, scenārija autore Iveta Lepeško, aizkadra teksta autore Rudīte Kalpiņa, vadošais operators Edgars Bite, montāžas speciālists Māris Martušs, mūzikas autors Edgars Raginskis.

Dokumentālā filma "Neērtie latvieši" – 2023. gada 28. septembrī plkst. 21.10 LTV1 un REplay.lv.