Četrdesmit vārtu uz mīlestību

“Nelauzi galvu par elli un paradīzi, tās jau tagad ir tevī! Mīlestība tevi paceļ septītajās debesīs, turpretī strīdi, skaudība, naids tevi klupina – un tu iegāzies elles liesmās. Tā skan viens no četrdesmit likumiem, divdesmit piektais.”

Atveriet četrdesmit vārtus uz mīlestību... Nebīstieties nenieka, pret mīlestību cīnīties nav iespējams. Mazpamazām to uzzina arī Ella, mājsaimniece un triju bērnu mamma, kuras rāmā un sakārtotā dzīve saviļņojas brīdī, kad viņai uzticēts uzrakstīt atsauksmi par nezināma rakstnieka romānu. Tas vēsta par 12. gadsimta filozofu un dzejnieku Rūmī, klejojošo sludinātāju Tabrīzas Šamsu un četrdesmit mīlestības likumiem. Senās sūfiju gudrības pērles, smalkais un viedais teksts pragmatisko mājsaimnieci burtiski satriec – ik rindiņa, ik senlaiku domātāju vārds ir sacīts gluži kā par viņu. 
Kārdinājums iepazīties ar romāna autoru ir milzīgs, un Ella nosūta Azīzam vēstuli. Azīzs atbild. Starp viņiem veidojas saikne, padarot abus par domubiedriem, mīlētājiem un vēl daudz ko vairāk – gandrīz kā senajā stāstā par Rūmī un Šamsu. Senās Austrumu teiksmas apvij Ellas vienkāršo ikdienu, dāvājot sievietei tieši to, pēc kā viņa neapzināti ilgojusies: drosmi, pašapziņu, brīvību un patiesu mīlestību.

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/76411-cetrdesmit_vartu_uz_milestibu.html