• Svētdiena, 2020. gada 25. oktobris
  • Vārda diena: Beāte, Beatrise
  • Rīgā +14.0°C, - vējš 0m/s, 761mm Hg, 86%
LSM Bērnistaba

Grāmatu saraksts

Atbalstītāji


Stāsti man pasakas!

Ja jūs gribat, lai jūsu bērni būtu inteliģenti, lasiet viņiem pasakas. Ja jūs gribat, lai jūsu bērni būtu vēl inteliģentāki, lasiet viņiem vēl vairāk pasaku.

Alberts Einšteins

No Annas Sakses "Pasakas par ziediem", visspilgtāk atceros pasakau par Cūkausīti. Pirmo reizi grāmatu lasīju labi sen, taču iespaids par pasaku palicis ļoti spēcīgs - skumjš, mazliet pat biedējošs. Arī Kārļa Skalbes Pasakas palikušas atmiņā ar līdzīgu pēcgaršu. Un ir taču tik daudzi, kas noteikti uzskata, ka šādas paskas bērniem lasīt jau nu nevajadzētu, kaut patiesība ir gluži cita. Ar pasaku palīdzību vecākiem ar saviem bērniem ir iespējams runāt par jautājumiem un tēmām, kas citādākā izteiksmē, iespējams, būtu grūti "cilājami". Turklāt labāko pasaku gadījumā tiek izslēgta jebkāda didaktika vai moralizēšana, ļaujot lasītājam domāt pašam.

Aiz katras pasakas slēpjas kas sākotnēji, iespējams, pat neiedomājams, par ko še mazliet parunāsim, ņemot vērā to, cik daudz pasaku iekļuva mūsu grāmatu sarakstā.

Piemēram, "Pelnrušķīte". Pēc Disneja multfilmu labākajām tradīcijām, mēs zinām, ka viss pasakas beigās izriet labi pat Pelnrušķītes nejaukajām pusmāsām. Taču brāļu Grimmu versijā stāsts beidzas mazliet citādāk - Pelnrušķītes māsas, lai iegūtu sev princi, pašas sev griež un sakropļo pēdas, lai tikai tām derētu kristāla kurpīte. Un brīdī, kad princis uzzina par viņu meliem, viņš uzsūta pusmāsām baložus, kas tām izknābj acis. Finālā - Pelnrušķītes pusmāsas savas dzīves beidz kā ubadzes, kamēr Pelnrušķīte tiek pie prinča bagātībām un lielas laimes.

Mums visiem labi zināmā pasaka "Ansītis un Grietiņa" ir radusies no franču pasakas "Pazudušie bērni", kurā raganas vietā sākotnēji darbojies velns. Un brīdī, kad bērni, kā esam raduši, aizmūk prom no raganas, velns tomēr pamana bērnu viltību un gatavojas bērniem nocirst galvas. Procedūrai bērnus gatavo velna sieva, kuru bērni piemāna, lūdzot viņai parādīt, kā īsti giljotīna darbojas. Kamēr velna sieva to ar' dara, bērni pārgriež viņai rīkli un tikai tad aizlaižas prom.

"Mazā Nāriņa" sākotnējā, Hansa Kristiana Andersena pasakas versijā viss norit citādāk kā Disneja laimīgajās pasakas beigās, kurās Nāriņa pārvēršas par cilvēku. Paskas pirmversijā princis apprec princesi, ne Nāriņu, turklāt viņai to redzot. Un tad mazā Nāriņa nonāk izvēles iespēju priekšā - viņai tiek piedāvāts nazis, ar kuru nodurt princi, bet viņa, to bezgalīgi mīlēdama, izlemj lēkt atpakaļ jūrā un mirst, pārvēršoties putās.

Kā jums šķiet - kādā variantā bērni no pasakām gūst vairāk? Vai tajā, kurā pasakām ir laimīgas beigas, vai tajā, kurā viss beidzas krietni vien skarbāk?

Cieņā
Lielās Lasīšanas komanda



Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Skaties Lielās lasīšanas finālu 16.novembrī 21:40 LTV 1 ! Balso par savu mīļāko grāmatu!

Kas ir Lielā Lasīšana

Lielā Lasīšana ir raidījumu cikls, kura galvenais mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju mīļāko daiļliteratūras grāmatu un atgādināt, cik bezgalīgi daudz bagātību slēpjas aiz bezgalīgi daudziem grāmatu vāciņiem.

Lasīt vairāk

Kā norisinās Lielā Lasīšana

No 19.janvāra līdz 16.februārim skatītājiem ir iespēja balsot par vienu līdz piecām iecienītākajām grāmatām, tādējādi izveidojot grāmatu TOP 100. Līdz 27.aprīlim no grāmatu simtnieka būs iespēja balsot par trim mīļākajām grāmatām, izveidojot grāmatu TOP 21. No 27.septembra līdz 7.novembrim ar grāmatu TOP 21 iekļuvušajām grāmatām skatītājus iepazīstināsim detalizētāk, iknedēļas raidījumos, lai līdz 14.novembrim, balsojot par vienu grāmatu no TOP 21, mēs iegūtu grāmatu TOP 5. Savukārt 16.novembrī, raidījuma finālā, telefonbalsojumā noskaidrosim, kura tad galu galā ir Latvijas iedzīvotāju mīļākā daiļliteratūras grāmata.

Lasīt vairāk

Raidījumu cikls ir Rīga 2014 - Eiropas kultūras galvaspilsēta notikums