1.sērija. Kā Lupatiņi ceļoja

Lakatiņš ierosina Lupatiņiem apceļot māju ar aizvērtām acīm. Pazīstamā pagalde pēkšņi pārtop par pūķa alu, kāpnes par sniegotām klintīm, gulta peld šalcošā jūrā. Viss kļūst tik interesants un satraucošs. Ceļojums beidzas uz kādas salas, kas ir tik neparasti mīksta! Turklāt tā aizved nogurušos Lupatiņus tīrīt zobus…

2.sērija. Kā Lupatiņi brokastoja

Zeķīte aicina Lupatiņus brokastot, bet pie galda pietrūkst viena krēsliņa. Cimdiņš domā, ka Spilventiņš sēž uz viņa krēsliņa, jo tieši viņa krēsliņš prot aulekšot kā zirgs. Spilventiņš savu krēsliņu atrod pie Lakatiņa, Lakatiņš pie Zeķītes, Zeķīte pie Cimdiņa. Tā nu visi Lupatiņu krēsli auļo, šūpojas, virpuļo, līdz Kaķis saprot, kas par lietu. Kad četriem Lupatiņiem ir četri krēsli, izrādās, ka tie prot arī stāvēt mierīgi. Labu apetīti, Lupatiņi!

3.sērija. Kā Lupatiņi skaitīja laiku

Lupatiņiem, kuri garlaikojas, Kaķis apsola pastaigu parkā. Uz parku varēs iet pulksten trijos. Kad tas īsti būs? Lupatiņi mēģina saprast, ko rāda pulkstenis, un izmēģina, vai nevar likt laikam paiet ātrāk. Tas neizdodas, toties viņi iemācās saskaitīt laiku. Skaitīt sekundes un minūtes ir tik interesanti, ka parks Lupatiņiem vairs nav ne prātā. Nav laika!