1944. gadā Jāni Pīnupu iesauca Sarkanajā armijā. Viņš piedalījās divās kaujās un dezertēja, atgriežoties mājās. No tā brīža viņš vairāk nekā piecdesmit gadus slēpās no varas iestādēm un svešām acīm. Par viņa eksistenci bija zināms tikai viņa brāļiem un māsai. Sākotnēji viņš dzīvoja mežā, bet, uznākot aukstākam laikam, iekārtoja sev slepenu zemnīcu pie radu saimniecības. Viņa patvērums bija arī vairāki bunkuri mežā. Savu patvērumu viņš pameta tikai pusgadu pēc tam, kad Krievijas karaspēks bija pametis Latviju, – 1995. gadā.

Tāds ir pamats Jāņa Baloža lugai “Mežainis”, kuru vispirms Kauņas Nacionālajā drāmas teātrī, bet pēc dažiem gadiem arī mūsu Nacionālajā teātrī iestudēja režisors Valters Sīlis.