Sporta sabiedrība iestājas par sporta pārvaldības sašaurināšanu

10. jūlijā gaidāmās Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta vēlēšanas aktualizējušas diskusijas par sporta pārvaldības modeli un tā iespējamo racionalizēšanu. 2020. gada valsts budžetā sportam ir atvēlēti vairāk nekā 38 miljoni eiro. Valsts finansējumu tālāk sporta federācijām sadala 6 dažādas organizācijas: Olimpiskā komiteja, sporta federāciju padome, Olimpiešu sociālais fonds, komandu spēļu asociācija, olimpiskā vienība un paralimpiskā komiteja.

No šīm organizācijām Valsts piešķirtos līdzekļus saņem 95 Latvijā atzītās federācijas.

Intervija - Aivars Platonovs, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents

«Mums ir pārāk daudz atzītu federāciju, kuras finansē valsts. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, ir pārāk daudz valsts finansējuma veidu. Jo par augstiem sasniegumiem mēs saņemam finansējumu gan no LOK, gan LSFP.»

Intervija - Sandis Riekstiņš, Saeimas sporta apakškomisijas priekšsēdētājs

«Piekrītu, ka liela valsts naudas koncentrācija ir četrās organizācijās, kas brīžiem dublē cita citu. Tas, manuprāt, nav racionāli un nav pareizi.»

Intervija - Einars Fogelis, sporta funkcionārs

«Efektīvāk vai mazāk efektīvi, to droši vien mēs vienmēr diskutēsim. Būs kolēģi, kas uzskatīs, ka droši vien aizejot pie kāda viena priekšnieka, esot viņam tuvāk, varbūt var dabūt kaut ko vairāk.»

Par vairāku šo organizāciju apvienošanu runā arvien skaļāk – Einars Fogelis atceras, ka bija plāns veidot lielāku konfederāciju, kur apvienotos vairāki šā brīža spēlētāji – tiesa, tādam risinājumam nav gatavas neolimpiskās un tehnisko sporta veidu federācijas, kas tādā gadījumā zaudētu savas pozīcijas.

Pārmaiņu rosināšana sporta sistēmā ir sarežģīta tēma - Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Signe Luika savu doktora disertācija aizstāvēja, tieši pētot sporta pārvaldību.

Intervija - Signe Luika, Sporta zinātņu doktore

«Būtu tikai loģiski, ja šī vara būtu vienā vietā, jo šobrīd mēs redzam, ka, piemēram, LSFP risina vienus jautājumus, LOK citus jautājumus.»

Guntis Zālītis savulaik 12 gadus vadīja Latvijas Vieglatlētikas savienību. Viņš uzskata, ka valsts finansējuma apguvē ir pārāk daudz starpnieku. Viens no tādiem ir Latvijas Olimpiskā vienība. Tās sastāvā esošie sportisti slēdz trīspusējus līgumus ar sava sporta veida federāciju un Olimpisko vienību.

Intervija - Guntis Zālītis, Bijušais Vieglatlētikas federācijas prezidents

«Trīspusēju līgumu mēs parakstām, bet federācijai šī teikšana, lai startētu federācijai vajadzīgajās sacensībās, diemžēl ir salīdzinoši mazas, jo naudas devējs ir LOV. Bet īstenībā naudas devējs ir Izglītības un zinātnes ministrija.»

Intervija - Einars Fogelis, sporta funkcionārs

«Šajā gadījumā LOV ir tāda kā buferzona, kas jebkurā gadījumā sportistam pasaka: ja esi izpildījis kritērijus, atbilsti tiem, tad ir noteiktas garantijas un aizsardzība.»

Olimpiskās vienības, tāpat kā pārējo sporta organizāciju lietderību neviens neapšauba. Taču rodas jautājums – cik lietderīgi ir katrā no tām uzturēt administratīvo resursu?

Intervija - Guntis Zālītis, Bijušais Vieglatlētikas federācijas prezidents

«Pietiek ar 5-6 darbiniekiem, kas ir finansisti, grāmatveži un juristi, kas noslēdz šos līgumus, jo kritēriji gan LSFP, gan LOK, gan LOV ir izstrādāti. Šajā gadījumā administratīvos izdevumus mēs varētu novirzīt sportam.»

Izglītības un Zinātnes ministrijas izveidotā darba grupa jau strādā pie prioritāro sporta veidu noteikšanas un jauna sporta finansēšanas modeļa. Kas no izmaiņām varētu būt ieguvēji un kas – zaudētāji, sporta sabiedrība šķēpus lauž jau tagad.