Kas jāmaina Latvijas sportā? - Prioritāro sporta veidu idejas krahs
Turpinājumā par to, kas jāmaina Latvijas sportā? Valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšana atkal atlikta uz nenoteiktu laiku. Tomēr sporta sistēmas problēmas atlikt nav iespējams un valstiski risinājumi būs jāmeklē tik un tā. Kāpēc vairākus gadus ilgušais process noslēdzās bez rezultāta un ko varētu darīt citādi, pētīja Andris Auziņš, Juris Valdovskis un Raimonds Rudzāts.
Darbs pie prioritāro sporta veidu noteikšanas sākās 2019. gada jūlijā, kad tā laika izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas vadībā tika izveidota darba grupa sporta finansēšanas modeļa pilnveidei.
2019. gada oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija vēstīja, ka tā ir izstrādājusi kritērijus un nodos tos plašākai sabiedriskai apspriešanai mēnesi vēlāk.
Jau pašas pirmās kritēriju rezultātu projekcijas radīja daudz neapmierināto un pat sašutušo. Mēģinājumi diskutēt par akcentu maiņu pašā sporta sabiedrības iekšienē beidzās ar strupceļu. Strupceļu veidoja elementāra loģikas kļūda, jo par to, kā turpmāk finansēt sportu, tika vaicāts organizācijām, kas pašas šo finansējumu vēlāk saņems.
2020. gada septembrī Izglītības un zinātnes ministrija izsludināja iepirkumu pētījuma veikšanai. Pētījumu veica reklāmas aģentūra “Mindshare”. Pusgadu tapušais pētījums prezentēts tika 2021. gada aprīlī. Tas bija izlasāms uz desmit lappusēm, no kurām pirmajā bija virsraksts, bet pēdējā – tikai divas rindiņas teksta. Pētījuma saturs izpelnījās lielu sporta sabiedrības kritiku un nekādas paliekošas pēdas neatstāja.
Kā vienu no kompromisa kritērijiem vairāki sporta sabiedrības pārstāvji rosināja vērtēt arī privātā kapitāla iesaistes apmēru, jo tas visprecīzāk atspoguļo sabiedrības novērtējumu.
Intervija - Egils Lūsis, Uzņēmējs, sporta menedžeris (19.09.2020.)
“Ja kā uzņēmējs vēlies saņemt Latvijas Investīciju aģentūras atbalstu jebkādam savam projektam, ir vajadzīgs savs līdzfinansējums. Man liekas, ka tas ir skaidrs arguments no valsts politikas viedokļa, kas parāda, ka arī sportā ir jāskatās līdzīgi. Un jāskatās ir tur, kur ir privāts finansējums. Tur arī valsts varētu ieguldīt naudu, lai būtu sadarbības attiecības uz līdzīgas bāzes.”
Ideju kā labu esam atzina tā laika izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tomēr ideja netika pat nopietni izskatīta, jo tādējādi atsijātu vairākus nopelniem bagātus sporta veidus – kā, piemēram, kamaniņu sportu. 2022. gada martā Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs intervijā Latvijas Televīzijai paziņoja, ka no nodoma administratīvi nosaukt prioritāros sporta veidus valsts ir atkāpusies.
Kamēr Latvija nespēj izšķirties par prioritātēm, citas valstis to jau ir izdarījušas. Kā, piemēram, Ungārija, kas 2010. gadā atsevišķi izdalīja populārākās sporta spēles – futbolu, basketbolu, ūdenspolo, hokeju, handbolu, vēlāk arī volejbolu un uzņēmējiem, kas atbalsta konkrēti šīs sporta spēles, piešķīra dāsnas nodokļu atlaides.
Intervija - Juris Valdovskis, Jurists, LTV sporta ziņu vadītājs
“Ungārijas uzņēmumi varēja ziedot noteiktu daļu – 80% no maksājamā uzņēmumu ienākumu nodokļa šo sešu sporta veidu organizācijām. Savukārt šos līdzekļus organizācijas var izmantot trim veidiem: bērnu sporta attīstībai, personāla izmaksām un ieguldījumiem sporta būvju celšanā. Kā ir parādījusi prakse, šajos 12 gados kopš šī sistēma darbojas, ir būtiski pieaudzis sportistu skaits šajos sporta veidos, kā arī ļoti būtiski pieauguši ieguldījumi šo sporta veidu infrastruktūrā.”
Trīs gadus vēlāk, 2013. gadā, Ungārija noteica arī prioritāros sporta veidus. Tie ir sešpadsmit individuālie sporta veidi, kuri ar sporta spēlēm nekonkurē un tiek atbalstīti citādā veidā, galvenokārt no valsts budžeta.
Intervija - Juris Valdovskis, Jurists, LTV sporta ziņu vadītājs
“Ja paskatāmies piešķirtā valsts budžeta finansējuma apjomu, tad tas ir atšķirīgs. 2020. gadā pārliecinoši lielāko finansējumu saņēma peldēšana, kur Ungārijai ir ļoti lieli panākumi. Otrajā vietā bija smaiļošana un kanoe airēšana, bet trešajā vietā – cīņas sports. Faktiski šis finansējuma apjoms tiek piešķirts pēc ļoti dažādiem kritērijiem, kuru pamatā, protams, ir panākumi starptautiskajā arēnā, jaunatnes sporta panākumi, sportojošo skaits un tā tālāk.”
Īpaši ir izceļami nosacījumi, ar kādiem tiek piemērotas dāsnās nodokļu atlaides populārākajos komandu sporta veidos. Ziedojumi izmantojami jaunatnes sportam, infrastruktūrai un treneru darba apmaksai. Akcents tiek likts uz masveidību, no kuras neizbēgami ar laiku veidosies arī panākumi.
Nav divu vienādu valstu un nav divu vienādu situāciju, taču viens ir skaidrs – bez sporta veidu kategorizēšanas Latvijas sportam attīstīties ir un būs ļoti grūti.
Intervija - Juris Valdovskis, Jurists, LTV sporta ziņu vadītājs
“Mēs būsim spiesti atgriezties pie šā jautājuma. Neskatoties uz to, ka šobrīd atkal sporta vadība šo jautājumu ir atlikusi tālākā plauktā. Es domāju, viens ir šis Ungārijas piemērs, kurš ļoti labi varētu derēt Latvijai. Protams, ar saviem nosacījumiem, ņemot vērā mūsu īpatnības, bet konceptuāli tas ir salīdzinoši ļoti labi īstenojams Latvijā. Tikai vajadzīga politiskā griba un attiecīgi izstrādāti kritēriji.”
Lielas problēmas Latvijas populārākos sporta veidus sagaida jau tuvā nākotnē. Vieglatlētika savu pamatvajadzību nodrošināšanai cerēs uz ārpus kārtas palīdzību no valsts. Bez īpašas valsts pretimnākšanas grūti iztēloties arī sekmīgu hokeja attīstību, jo šis sporta veids tagad ir palicis bez divām ciešākajām partnervalstīm – Krievijas un Baltkrievijas –, un īpaši smagi tas skars jaunatnes hokeju.
