Viena no Nacionālā teātra vadošajām un aizņemtākajām aktrisēm Dita Lūriņa māk atstāt harmonisku iespaidu. Dita ļoti mīl savu darbu un allaž to dara ar pilnu jaudu – ne tikai teātrī, bet arī ārpus tā, un priekšstats par viņu kā gaišu, aizrautīgu cilvēku nav maldinošs. 

Tomēr aktrisei nav sveši nedz kompleksi, nedz nogurums un radošās krīzes, nedz izdegšanas sindroms. Šobrīd – Trīnes lomas dzimšanas priekšvakarā – Dita vairāk kā lomas tekstu gribētu iemācīties pateikt „nē” un atrast laiku sev pašai.