• Trešdiena, 2019. gada 13. novembris
  • Vārda diena: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
  • Rīgā +10.3°C, D vējš 3.6m/s, 754mm Hg, 85%
LSM Bērnistaba

Tieša runa: «Par ko liek domāt Grēta Tūnberga?»

Tieša runa

16 gadus vecā zviedriete Grēta ar savu cīņu par planētas veselību daudzus ir sajūsminājusi, bet daudzus arī sadusmojusi. Kā ir Latvijā, un kā Latvija izskatās pasaules klimata kontekstā? 

Diskutēsim trešdien, 21:20.

Diskusijas dalībnieki:

Artūrs Toms Plešs
Saeimas deputāts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs (A/P)
 
Vita Jaunzeme
kustības «Lielā talka» organizētāja
 
Jānis Rozenbergs
Cēsu novada domes priekšsēdētājs («Vienotība»)
 
Viesturs Silenieks
Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs
 
Anda Rožukalne
RSU profesore, Komunikācijas fakultātes dekāne
 
Ingmārs Līdaka
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs

Sandris Točs
žurnālists

Komentāri (4)

cilveks444
Par Grētu un LTV raidījumu “Tieša runa”.

1) Vai pāraugusī un labi nodrošinātā tīne Grēta atteiksies no viedtālruņa, planšetes un datora?
2) Vai šī “jaunkundze”, kas ir tik emocionāli pārkairināta, pajautā sev, cik maksāja tā jahta, kurā viņa vizinājās uz ANO tusiņu, un, cik ļoti tika piesārņota daba, to ražojot?
3) Kā Grētas bērnība tika izpostīta, ja viņa dzīvo pārtikušu un leknu dzīvi, kuru viņai nodrošina, jādomā, arī Zviedrijas attīstītā ekonomika, kas ļoti pamatīgi balstās uz ražošanu? Vai tādu Grētu kāds zinātu, ja viņa mēģinātu protestēt, kādas trešās pasaules valsts graustu rajonā?
4) Vai Grētas lišķīgie apjūsmotāji ir pajautājuši sev, kāpēc un kā tāda Grēta tiek turēta uzmanības fokusā,no žurnālistu puses, kuriem, būsim atklāti, nekas vairāk par sensācijām, slavu un naudu neinteresē? Kas maksā šiem žurnālistiem?
5) Vai nav skaidrs, ka bez masīvas žurnālistu kampaņas, bez milzu atbalsta, kas ir acīmredzami organizēts, jādomā, izlietojot, milzu līdzekļus, Grēta būtu melna un maziņa?! Kā jebkurš vienkāršais mirstīgais, kas nelaikā runātu par, jā, iespējams, reālām problēmām. Taču, kā nojaušams, šobrīd laiks ir pienācis, jo klimata pārmaiņu biznesmeņiem jāpilda savas kabatas.
6) Vai LTV raidījumā mūsu pašu jaunā censone Austra Korone, kura aizgūtnēm runāja, cik lielas briesmas rada klimata pārmaiņas, un kura atgādināja komjauniešu laikus jūsmotājus par to, ka mums jādodas pretī komunisma saulei, maz sajēdza, kāpēc Latvijas sabiedrībai klimata pārmaiņas, nav pirmajā vietā? Varu atbildēt! Jo viņiem jācīnās par vienkāršu izdzīvošanu, kur klimata pārmaiņas nav akūta problēma.
7) Vai klimata pārmaiņu aktīvisti maz domā, kā palīdzēt savam tuvākajam cilvēkam, piemēram, kaimiņu tantukam, kam šobrīd nav naudas medikamentiem? Varbūt klimata pārmaiņu censoņi jau rīt paziņos, ka tāpēc, ka, redz, vecākā paaudze ir planētu Zeme izpostījusi, tāpēc večuki arī medikamentus nav tiesīgi lietot, jo to ražošana bojā ekoloģisko sistēmu.

P.S. Esmu audzināts, lai nepiesārņotu dabu, nemetu papīrus zemē, nemetu citus gružus, kur pagadās, jā, atkritumus šķiroju daļēji, bet cenšos to darīt arvien aktīvāk. Ko man tagad darīt? Kurā pusē tad es esmu tādas Grētas prāt, ja viņa visu vecāko paaudzi apsūdzēja milzīgos grēkos?
Sanita Mūrmane- Miķelsone
Turpinot tēmu par iepakojuma nelietderīgu izmantošanu, sen ir pamanīts ka zāļu un uztura bagātinātāju plastmasas pudelītes ir 1/2 vai par 2/3 ir liekākas nekā to prasa pats produkts. Skaidrs, ka tas ir mārketings, cilvēks izvēlas apjomu pa mazāku naudiņu.
Reāli, tā ir izšķērdība resursu ziņā un ļaunprātīga atkritumu ražošana. To vajadzētu sākt kontrolēt- lietderīgu resursu izmantošanu.
Sanita Mūrmane- Miķelsone
Mana ģimene uzsākot šķirot atkritumus, konstatēja, ka aptuveni 50% ir plastmasa- iepakijums. Reāli, šķirošana nav atrisinājums, tā ir reālās problēmas atlikšana, jo nekad 100% plastmasa netiks atkārtoti pārstrādāta un kaut kad, tā nonāks dabā un piesārņos.
Problēma ir pašā saknē, patērētājam netiek dota iespēja iegādāties produktu alternatīvā iepakojumā, kas nerada piesārņojumu. Protams, zinātnieki ņemot materiālus no dabas, atrodot risinājumu, nevar iedot vienu gatavu recepti visai pasaulei. Risinājumi ir rodami pa reģioniem, piemērojot katrai ekosistēmai.
Man personīgi kā paradoks šķiet jau tas, ka runā par klimata krīzi gadu desmitiem, ir diskusijas, ir pētījumi, ir zaļi cilvēki pie galda sasēduši, bet ūdenspudelītes priekšā stāv ražotas no plastmasas. Sanāk, ka nekas netiek risināts, tikai pļāpāts. Jo redz mainīt kardināli visu ražošanas līmenī ir dārgi.
Reāli domājot, cilvēka ķermenis ir vārīgs, dzīves ilgums pagarināts, attīstoties medicīnai, bet, kas notiks ar cilvēku, ja piesārņojums būs pārlieku liels...?
ʞristy ʞlusums
Nepareizi ir domāt, ka sabiedrība ir tā, kurai vienīgajai jābūt atbildīgai par klimata krīzi. Galvenokārt, tā ir valsts augsto krēslu deldētāju atbildība. Kā piemēru, vēlos minēt Vāciju, kur atkritumu nešķirošana mājsaimniecībās tiek sodīta naudas izteiksmē. Ja valsts izveidotu stabilas atkritumu šķirotavas un atbalstītu PET pudeļu nodošanu, arī iedzīvotājiem būs stimuls sekot saviem lēmumiem. Ir muļķīgi vēl domāt, ka paaudze, kura to nedarīs, ir sabiedrības vairākums. Tās statistikas aizpilda tikai vecāka gājuma cilvēki, kuri ir iestagnējuši un nevēlās mainīt savus ieradumus. Jaunā paaudze ir mainījusies. Ne visi, bet vairākums!

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Tieša runa 2

Tieša runa

Tieša runa: «Kā tikt pie «zaļāka» autoparka?» 2

Tieša runa
Anotācija

Tieša runa: «Kā tikt pie «zaļāka» autoparka?»

Tieša runa