90. gadu sākumā volejbols no visām sporta spēlēm bija vispateicīgākajā pozīcijā, lai kļūtu par Latvijas sporta karali. Demokrātisks savās izmaksās, populārs sabiedrībā. Svaigā atmiņā vēl bija “Radiotehniķa” panākumi PSRS čempionātā. 90. gadu vidū tika izveidota pirmā Latvijas sporta superkomanda “Vildoga/Ventspils nafta”, kas ar ļoti labiem panākumiem startēja Eiropas mērogā un 1996. gadā pat palika soļa attālumā no iekļūšanas Čempionu līgas labāko četriniekā. Prieki gan nebija ilgi, 1998. gadā komanda beidza pastāvēt. 

Intervija - Kaspars Timermanis, LVF valdes loceklis

“Viņiem nekādas pēctecības nebija. Faktiski klubs, kas ar viena vai divu entuziastisku menedžeru rokām bija sagādājis Latvijas sportam tajā brīdī nebijušu finansējumu, viņiem nekādas intereses nebija domāt par jaunatni.” 

Intervija - Valts Mihelsons, Bijušais “Vildoga/Ventspils nafta” volejbolists

“Netālā vēsturē, 90. gadu sākumā, Latvija bija vienādā līmenī ar Poliju, Beļģiju, Slovākiju. Viņi ieguldīja līdzekļus – ne mazus līdzekļus. Tagad varam redzēt, kur ir poļi, kur ir beļģi, kur ir Vācija, sakārtojot savu sistēmu.” 

Pēctecības problēma bijusi klubu volejbola Ahilleja papēdis arī turpmāk. Valsts čempionu godā pabijuši gan Inčukalns (2005), gan Ozolnieki (2000, 2002,2010), vicečempionu godā – Kuldīga (2008), ambicioza komanda savulaik bija arī Cēsīm. Par visiem šiem projektiem tagad varam runāt pagātnes formā. Kaspars Timermanis to skaidro ar tradīciju neesamību jaunatnes līmenī, kas nemotivē pašvaldības nodrošināt ilgtermiņa atbalstu. 

Intervija - Kaspars Timermanis, LVF valdes loceklis

“Ir jābūt sakņu piesaistei katrai ģeogrāfiskai vietai. Ozolniekos 20 gadu laikā ir izaudzināts viens audzēknis – Ivo Baranovskis. Neviens Ozolnieku klubā nav bijis vietējās sporta skolas audzēknis, izņemot Baranovski. Attiecīgi ir jābūt tādai piesaistei sporta veidam.” 

Apliecinājums tam ir pēdējo gadu flagmaņi Jēkabpils “Lūši”, kas Latvijas volejbola augstākajā sabiedrībā ienāca jau ar izveidotu jaunatnes piramīdu. Trīskārtējo Latvijas čempionu ģenerālmenedžeris Māris Trušelis norāda, ka pirms dažiem gadiem īstenotā nodokļu reforma traucē savākt lielāku finansējumu un pāriet nākamajā līmenī. 

Intervija - Māris Trušelis, Jēkabpils “Lūši” ģenerālmenedžeris

“Uztaisīja reformu, bet solīto pret sportu – es jau šobrīd nerunāju tikai par volejbolu – praktiski neizpildīja. Un tādi mazi klubi kā mēs, kas bija atkarīgi no ziedotājiem, nevis cieta, jo, kā jau es teicu, budžets nav samazinājies, bet mēs nespējām pilnveidoties.” 

Klubu volejbolā Baltijas līgā Latviju pārstāv vien četri klubi. No kuriem par pilnībā profesionāliem var saukt divus (Jēkabpili un RTU Vari izcelt). Un arī ar piebildi, ka ne visiem spēlētājiem volejbols ir vienīgā nodarbošanās. Jaunais Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Arnis Tunte ir menedžeris desmitkārtējiem Latvijas čempioniem “RTU/Robežsardze/Jūrmala”. Viņš norāda uz pozitīvām vēsmām profesionālismā. 

Intervija - Arnis Tunte, “RTU/Robežsardze/Jūrmala” menedžeris

“Aizpērn rīta treniņu nebija vispār. Pagājušogad jau bija divas reizes nedēļā un uz tiem nāca 3 – 5 cilvēki. Tad šogad trenējamies jau astoņas reizes nedēļā un rīta treniņos ir pat 9 cilvēki.” 

Intervija - Arnis Tunte, “RTU/Robežsardze/Jūrmala” menedžeris

“Tagad cilvēki meklē nevis ko var paņemt no sporta skolas, lai tikai aizpildītu sastāvu, bet cilvēki skatās arī ārpus Latvijas. Manuprāt, tas ir pozitīvi un tikai ceļ līmeni. Es tomēr teikšu, ka arī Baltijas līga sper soļus uz priekšu.” 

Intervija - Kaspars Timermanis, LVF valdes loceklis

“Šobrīd ir tā sajūta, ka volejbolistam nav kauns par to, ka esi volejbolists. Jo tā ir bijusi mazākā brāļa sajūta ilgus gadus.” 

Timermanis cer, ka vīriešu izlases dalība Eiropas čempionātā palīdzēs volejbola klubiem kļūt ietekmīgākiem. It sevišķi tajās pašvaldībās, kur volejbolam ir tradīcijas, bet cīņā par finansējumu nācies piekāpties citiem sporta veidiem. Ilgtermiņā tas varētu spēcināt klubu volejbolu Latvijā.