«Pribaltikas» diskrētais šarms
Konfekšu kaste «Prozit» un «Rīgas melnais balzams» pirms gadiem trīsdemit bija gluži kā burvju nūjiņas, ar kurām varēja dabūt gatavas brīnumu lietas, kad bija jābrauc uz Maskavu — «kārtot lietas».Tolaik visas piecpadsmit brālīgās republikas it kā jau bija vienlīdzīgas, bet Baltijai un daudziem tās zīmoliem padomju cilvēka acīs bija īpašs šarms. Kamēr pa pasauli ceļot šis cilvēks varēja tika televizorā, Pribaltika bija tepat līdzās. Un iedomājieties — tur gan arhitektūra un valoda bija citādas, gan cilvēki pie luksoforiem zaļo gaismu gaidīja! Vai tad nav visīstākās ārzemes?
Komentāri (3)
Valdis Aleksandrovs (Valdiņš)
Nelāgi bija iegadījies, bet tieši iepriekšējā gadā kaut kādu tūristu dēļ bija nosvilis sūri grūti ieaudzētais mežs kalnienē, tādēļ ekskursijas uz Krimas augstāko virsotni Aipetri netika rīkotas, arī individuālus ļautiņus turp nelaida. Bet mēs gājām... Kājiņām. Apmēram 10 km no autobusa galapunkta. Kādā brīdī mums līdzās piestāja "bobiks". Šoferis, vietējais mežzinis, painteresējās, kurp dodamies. Tā panikni - ar domu sūtīt no kalniņa lejiņā. Kad padzirdēja, ka esam no Latvijas, vien noteica: "Pribalķika? Nu tad esmu drošs, ka viss būs kārtībā! Ejiet! Pabrīdināšu kolēģus, ka pie mums kulturāli ļaudis ieradušies!"
Tāda, lūk, attieksme pret pribaltiem bija!
Jānis Kalniņš
Inga Zeltiņa
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!