Gulbis izsmēja mantu kultu, kas padomju ēras tukšo veikalu plauktu laikā sasniedza hiperbolizētu statusu. Vai kāds vēl atceras jēgu vārdam «blats»?

Tolaik universālveikala pārdevēja bija pilsētas zvaigzne. „Moskvičs” un „Žigulis” bija kaut kas vairāk par ģimenes auto, tas bija sapnis, kura vārdā nācās ziedot sevi visu… Izrādi «Silta, jauka ausainīte» izpārdotās zālēs nospēlēja 250 reizes, bet luga «Olivers» par jaunu vīrieti, kurš labprāt dzīvo uz dāmu rēķina, piedzīvoja iestudējumu arī mūsu gadsimtā. Un arī  «Cīrulīši» ir ceļā uz jaunu pirmizrādi Nacionālajā teātrī kā veltījums  visām Latvijas viensētām un visām mūsu mammām, pie kurām bērniem nav laika aizbraukt. Par šo lugu, kura tikusi arī ekranizēta, dramaturgs teicis: «Cilvēks jau nesākas tikai tajā dienā, kad ierodas pasaulē. Viņš aizsākas savos senčos, viņu mūžos un aizmūžos. Gribēju uzrakstīt par stiprumu un vājumu»

Vairāk kā 15  Harija Gulbja lugas  spēlētas profesionālajos teātros, bet īsti par savējo Hariju Gulbi padarīja  Nacionālais teātris (padomju laikā – Drāmas teātris).  Raidījuma „Nacionālie dārgumi” studijas viesi ir režisors Edmunds Freibergs, aktrises Māra Zemdega un Daiga Kažociņa.