Globālā sasilšana visvairāk ietekmē planētas polus, kur ledāji kūst nepieredzētā tempā. Pēdējās desmitgades laikā Šanhaja ir investējusi vairāk nekā piecus miljardus eiro, lai aizkavētu ūdens līmeņa celšanos. Taču kūstošais ledus paver jaunas iespējas un ļauj attīstīt kuģniecības ceļus, kalnrūpniecības rajonus un zvejas vietas. 

Ķīnai netrūkst ambīciju arktiskajā reģionā: tā ir investējusi Krievijas gāzes atradnēs, izveidojusi pētniecības staciju Svalbārā, atradusi sabiedrotos Norvēģijas Lapzemē un uzbūvējusi savu pirmo ledlauzi “Sjuelun”.

2013. gadā Ķīna kļuva par Arktiskās padomes novērotāju un kopš tā laika dēvē sevi par “Arktikai tuvu valsti”. Taču pastāv aizdomas, ka viens no tās ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem ir militāro spēku izvietošana. Ko īsti Ķīna vēlas panākt Arktikā? Un kā arktiskās valstis uztver Ķīnas rīcību?

La Chine en Arctique: les coulisses d’une ambition. Francija, 2021.

12+