• Otrdiena, 2019. gada 10. decembris
  • Vārda diena: Judīte, Guna
  • Rīgā +3.2°C, D vējš 2.2m/s, 751mm Hg, 85%
LSM Bērnistaba

«Daudz laimes, jubilār!». Valdis Lūriņš

Daudz laimes, jubilār!

Ar Valdis Lūriņu sarunājamies tieši viņa dzimšanas dienā – 4. februārī.

Dzimis 1951. gadā Sibīrijā. Atgriešanās Latvijā nebūt nesaistās ar laipnu sagaidīšanu - ne viens vien padomju skolotājs tieši vai netieši mazajam Valdim norādījis: varbūt tavi draugi kaut ko dzīvē sasniegs, bet tu gan nē! Mamma un vecmāmiņa mājās esot stāstījušas, ka pasaule un cilvēki ir labi, taču minētās situācijas skolā bijusi pirmā reize, kad Valdim nācies sevi lauzt. 

Noniecinājums izsaucis iekšēju protestu, kas bērnībā izpaudās kautiņos, vēlāk – pašattīstība un sevis mainīšana kļuvusi par normu.

Aktiera profesija kā pārtapšanas un sevis analīzes process savā ziņā ir simbols esības meklējumiem, bet viss sākās ar pionieru teātri, kur, kā atceras aktieris, viņš aizgājis nelabprāt, tikai līdzi draugam. Bet, kā tas bieži dzīvē mēdz būt, Valdis šeit sajuties kā savējais -  tikpat vērtīgs, radošs un pieņemts kā citi. Draugs izvēlējās citu profesiju, bet Valdim šī izvēle bija liktenīga.

Šodien Valdis ir Latvijā labi pazīstams aktieris un režisors. Starp citu, viens no viņa režijas karjeras sākuma projektiem ir Nacionālā teātra kolēģa, aktiera Rolanda Zagorska rosināts. Atgriezies no Itālijas un aizrāvies ar šīs valsts tradicionālo pavasara karnevālu ideju, Rolands Valdim teicis: arī mums vajag ko līdzīgu! Lūriņš neko neesot teicis, bet vēlāk Teātra diena – 27. marts – V. Lūriņa režijā kļuva par visas tautas pulcēšanās un radošās brīvības svētkiem. Latvijas Televīzijas arhīvs glabā vairākus ierakstus no 70 gadu bohēmiskām sajūtām Doma laukumā, no pasākumiem, kas pulcēja milzīgas tautas masas toreiz, 1970. gados.

Šodien režisors Valdis Lūriņš strādā dažādos žanros – gan dramatiskajā teātrī, tai skaitā Nacionālajā (kur 1970. gadā sākās viņa aktiera karjera), gan citos. Lūriņš ir viens no mūzikla žanra attīstītājiem («Vestsaidas stāsts», «Sapnis par Brodveju», «Kaupēn, mans mīļais»), kuros bieži piedalās arī Dita Lūriņa, Valda meita, viena no Nacionālā teātra vadošajām aktrisēm. Valdis labi pazīst un izjūt bērnu un jauniešu auditoriju, viņa izrāžu rotaļīgums un smeldze uzrunā gan bērnus, gan vecākus (daudziem mīļā atmiņā joprojām ir, piemēram, Ē. Kestnera «Emīls un Berlīnes zēni», 1981.gadā Nacionālajā teātrī, titullomā – Edmunds Freibergs). Šis žanrs, tāpat kā humora un satīras izrādes, kas Latvijā bieži gan tiek vērtēts zemāk kā dramatiskās izrādes, ir viens no grūtākajiem. Un arī – skatītāju iemīļotākajiem. «Teātra Žurka Kornēlija» dažādu sezonu variācijās, «Latgola.lv» – šos un daudzus citus režisora V. Lūriņa iestudējumus dažādos žanros un dažādos teātros glabā Latvijas Televīzijas bagātais arhīvs.

Sarunu vada kultūras žurnālists un mūziķis Edgars Raginskis.

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Daudz laimes, jubilār!

Daudz laimes, jubilār!

Daudz laimes, jubilār! Valdis Atāls 1

Daudz laimes, jubilār!

«Daudz laimes, jubilār!» Lilita Ozoliņa

Daudz laimes, jubilār!
Anotācija

«Daudz laimes, jubilār!» Egils Siliņš

Daudz laimes, jubilār!
Anotācija

«Daudz laimes, jubilār!» Lilita Ozoliņa

Daudz laimes, jubilār!