Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vai alkohola, tabakas un azartspēļu ieņēmumi varētu kļūt par sporta nozares vitamīniem?

Lai arī Latvijā azartspēļu reklāma ir ar likumu aizliegta ārpus to norises vietas, realitātē aizliegums tiek apiets, reklamējot sporta bārus, statistikas lapas vai citus azartspēļu zīmolu atzarus.

(5) Azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi.

Sporta nozarei šie ieņēmumi ir ārkārtīgi būtiski, jo sastāda lauvas tiesu privātā finansējuma. Līdzīga situācija ir novērojama visā Eiropā, un daudzviet talkā tiek ņemta arī valsts nodokļu politika. Piemēram, Somijā sporta nozares finansējumu gandrīz pilnībā veido valsts dotācijas, kas tiek izmaksātas no valsts izložu un totalizatoru ieņēmumiem. Lietuvā sporta budžetam tiek piešķirti 10% no izložu un azartspēļu nodokļu ienākumiem, kā arī 3% tiek piešķirti no akcīzes ieņēmumiem alkoholam un tabakai. 

Arī Latvijā šāda kārtība nav sveša. Konkrēti procenti no minētajiem finansējuma avotiem tiek novirzīti, lai veidotu Valsts kultūrkapitāla fonda budžetu. 

1. 3% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem;
2. 2% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem;
3. 1,37% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no izložu nodokļa;
4. 2,21% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa.

Latvijas Olimpiskajai komitejai tiek novirzīti sporta loterijas līdzekļi, bet ieņēmumi no pārējām produktu grupām sporta nozarei tiešā veidā novirzīti netiek. Lai arī reklāmdevēju interese ir nenoliedzama un vērojama gan neskaitāmās sacensībās, gan gozējoties pie sportam veltīta satura medijos. Viens no klupšanas akmeņiem līdz šim ir bijusi ne tikai likumdošana, bet arī morālā dilemma.

Citāts - Artūrs Irbe, Sporta Avīze, 28.03.2018.

“Vēl tikai trūkst, lai “Philip Morris” būtu sponsors kādai jauniešu hokeja vai basketbola līgai. Vienubrīd pie manis griezās “Philip Morris”, gribot nosponsorēt visu jaunatnes hokeju. Man tikai viņi esot jāreklamē. Jūs smejaties?!”

“Sporta Studijas” Instagram kontā veiktajā aptaujā 83% respondentu būtu par alkohola un tabakas akcīzes ieņēmumu novirzīšanu sportam. Pamatojoties uz likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” iestrādāto speciālo kārtību, 2021.gada 7.novembrī Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja tabakas akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumu vairāk nekā miljons eiro apmērā novirzīšanu onkoloģijas pacientiem.

Reklāmas tirgus sakārtošana – vai nu pievelkot grožus stingrāk, vai arī, tieši otrādi, palaižot tos vaļīgāk – būtu lielāks izaicinājums nekā konkrētu procentu iezīmēšana sporta nozarei. Likumdošanā nekādu šķēršļu tam nav, un tieši šāda apņemšanās ir lasāma svaigi apstiprinātajās Sporta politikas pamatnostādnēs turpmākajiem sešiem gadiem.

Sporta politikas pamatnostādnes 2022. – 2027. gadam 

“Veikt izvērtējumu par paplašinātām iespējām sporta nozarei piesaistīt papildu finansēšanas avotus no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem, piemēram, no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ieņēmumiem no izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa, kā arī veicināt privātā kapitāla finansēšanas avotu piesaisti sporta nozarei un izvērtēt Valsts sporta fonda izveides nepieciešamību.”

Zīmīgi, ka tieši pirms 20 gadiem līdzīga kārtība jau tika iedibināta, dibinot Sporta spēļu atbalsta fondu. Tā budžetu veidoja 3% no alkohola un tabakas akcīzes ieņēmumiem. Idejai gan jau no paša sākuma bija daudz oponentu. To loku veidoja gan individuālo sporta veidu pārstāvji, gan atsevišķi politiskie spēki, jo fonda valdes priekšsēdētājs bija Saeimas deputāts Māris Vītols. Ideja ar laiku izčākstēja.

Vai sporta nozare varētu pārskatāmā nākotnē cerēt uz to pašu finansējuma avotu loku, kas atvēlēts kultūras nozarei, patlaban grūti spriest. Finanšu ministrija uz Latvijas Televīzijas jautājumiem atbildēt nevēlējās, vēršot uzmanību uz Sporta politikas pamatnostādnēs minēto izvērtējumu, kas vispirms jāveic Izglītības un zinātnes ministrijai.

Citāts - Aleksis Jarockis, FM komunikācijas departamenta direktors

“Tiklīdz nozares ministrija būs sagatavojusi šo izvērtējumu, tad to varēsim komentēt arī no Finanšu ministrijas puses.”

Pati ideja gan sevī ietver vairākus riskus. Ne visi būtu sajūsmā par kārtību, kurā finansējuma apmērs katru gadu atšķiras un nav prognozējams, jo budžetu veido procenti, nevis skaidri atrunāts naudas apjoms. Diskusijas gan sporta nozares iekšienē, gan varas gaiteņos solās būt spraigas.