Balkānu pussalas rietumos atrodas Bosnija un Hercegovina. Tās ziemeļdaļā plešas Dināru kalniene un mežonīgas upes. Auglīgo ieleju ciemu iedzīvotāji pārsvarā nodarbojas ar lauksaimniecību. Maigā kontinentālā klimata dēļ šeit labi aug siltummīle okra. Malvu dzimtas augs okra ir viens no senākajiem dārzeņiem – to audzēja Etiopijā jau pirms 4000 gadiem. Šī auga vitamīniem pilnās pākstis uz Bosniju reiz atveduši osmāņi. Kopš tiem laikiem okra ir daudzu tradicionālu bosniešu ēdienu sastāvā, kaut arī lielākā daļa šo tām tiek importēta no Turcijas. Tikai pirms neilga laika trauslo augu sākuši audzēt arī daži bosniešu lauksaimnieki, tai skaitā arī Biba Malčiča. Viņas dārzā aug piecas okras šķirnes, no kurām viņa gatavo tradicionālus ēdienus un izveido jaunas receptes. Bosnijā okra tiek bieži izmantota gan svaigā, gan žāvētā veidā. Okra ir galvenā sastāvdaļa dārzeņu un gaļas sautējumā “begova čorba”. Biba Malčiča okru pievieno dārzeņu maisījumam, no kā tiek gatavota vegāniskā šnicele. Tā kā Biba ir diplomēta ķīmijas tehnoloģe, viņa no okras gatavo arī sejas masku, kas padara ādu gludāku.