Viņi ir saimnieki paši sev. Audzē teju visus dārzeņus un tirgo tos vietējos tirdziņos. Taču lielākā balva ir brīvība, basās kājas rīta rasā vai Gaujas upes līkumā nomedīts sapals. Šis stāsts būs par vēlmi mainīt savu pilsētas dzīvi uz laukiem, to izdarīt un nekad neskatīties atpakaļ, bet tikai uz priekšu. Dzerot tēju uz terases un uzvelkot Latvijas karogu. Nevis tāpēc, ka tas ir skaisti, bet tāpēc, ka tā gribas. Arī pateikt: “Lūdzu, tas viss pašu audzēts. Nogaršojiet.”