• Otrdiena, 2018. gada 18. septembris
  • Vārda diena: Liesma, Elita, Alita
  • Rīgā +18.5°C, DA vējš 1.3m/s, 761mm Hg, 66%
LSM Bērnistaba

Dokumentālā filma. «Nora»

LTV filmas

Leģendārā dziedātāja Nora Bumbiere bija viena no sava laika spožākajām Latvijas estrādes zvaigznēm. Tapusi jauna Latvijas Televīzijas dokumentālā filma, kurā Noras Bumbieres dzīve izstāstīta vēl nebijušā veidā – caur laikabiedru atmiņām, arhīva materiāliem un inscenētām ainām ar aktieriem Noras un Viktora Lapčenoka lomās.

Jaunā filma stāsta par to, kāda bija Nora ikdienā, ārpus iestudētajiem kadriem, kas atrodami arhīvos, un to, kāda bija Padomju Latvijas estrādes dzīves neredzamā puse.

«Sākot veidot šo stāstu es biju pārsteigts, ka līdz šim nav veidota neviena kaut cik nopietna filma par viņu,» norāda filmas scenārija autors Sandijs Semjonovs.

«Stāsts par to, kā no vienkāršas Jelgavas meitenes viņa septiņdesmitajos kļuva par vienu no Latvijā mīlētākajām dziedātājām, ir ārkārtīgi interesants. Kopā ar laikabiedriem, tuviniekiem un viņas draugiem mēs mēģinājām sajust to laiku, kurā viņa dzīvoja un dziedāja, saprast to kāda Nora bija kā cilvēks.»

Lai parādītu to, kāda varēja būt Noras ikdiena ārpus starmešu gaismām, tās režisore Linda Olte izvēlējusies veidot inscenējumus ar aktieriem.

Filmas «Nora» virzošo stāstu veido laikabiedru atmiņas – leģendu atceras Raimonds Pauls, Viktors Lapčenoks, Zigmārs Liepiņš, Mirdza Zīvere, Aija Kukule, Margarita Vilcāne, Žoržs Siksna un daudzi citi. Filmā atainota arī Noras bērnu tikšanās ASV pēc vairāk kā 25 gadiem.

Filmas režisore ir Linda Olte, scenārija autors – Sandijs Semjonovs, Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka lomās iejutušies Dārta Daneviča un Niklāvs Kurpnieks. Vadošais operators ir Andris Priedītis, fotogrāfs – Jānis Eicēns, bet filmu producējuši Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle un Artis Dobrovoļskis.

Plašāk par Noru Bumbieri var uzzināt te.

Komentāri (5)

Vilnis Kons
Nožēlojami un pretīgi bija skatīties kā filmas veidotāji ar tādu kā baudu rakņājās sen miruša cilvēka personīgajā dzīve.... Skaidri zinot, ka Nora nevarēs sevi aizstāvēt.
itamahrs
Tagad visi gudri, un zina kā Norai Bumbierei vajadzēja dzīvot, un tikai retais (Žoržs Siksna) spēj spēj kaut necik būt objektīvs, un paskatīties patiesībai acīs. Netiek runāts par naidu un skaudību, kas bohēmai parasti ir neatņemama sastāvdaļa., Netiek runāts par intrigām, denunciācijām un provokācijām (par ko īpaši krāšņi varētu ZīveraLiepiņu pāris pastāstīt, par pašu baronu von Belcebulu nemaz nerunājot), kas Noras likteni saēda. Tagad Mirdza runā par plakstu ēnām, bet par ''peino ūdensmeiju'', aiz kuras vairs zāle neauga un, kas ar savu vareno maujamo pus pasaules piemāva, - ne vārda.
Kamēr virs zemes, slavas, ietekmes un mantas dēļ lielais bars gatavs ikvienam rīkli pārkost, aizmirsdami, ka rīt vai parīt IKVIENS nonāks TAJĀ vietā, kur ''pirmie būs pēdējie, bet pēdējie - pirmā''. Nora savu rūgto kausu līdz mielēm izdzēra, un lai viņai Dieva valstība par to. Cita lieta, kur reiz nāks RaimondzigmārMirdza, Klauns, kas dejoja bārā (bet nereiba), un kas tik smagi cieta no ''sieviešu sliktākās īpašības'', pats tikls un šķīsts būdams, kur Ku vai Kule, un kur pārējā šaika, kas nu tik ''gudri''par Noras dzīvi spriež, un tai NOVĒRTĒJAMU dod. GUDRS būtu Dieva novērtējumu pagaidījis, pirms mutu vaļā vēris.
itamahrs
Jā! Pastarā Tiesu visu savā vietā noliks. Gan Noru, gan tos, kas par viņu runā un spriež.
Vija Lagzdina
Cik zemiski visai pasaulei izklāstīt ļoti talantīga cilvēka personīgās dzīves ne tos patīkamākos faktus. Kas filmas veidotājiem deva tādas tiesības? Vai Nora Bumbiere pirms nāves? Vai tiešām radinieki?Autoriem vajadzētu atņemt tiesības turpmāk veidot šādas filmas. Interesanti, vai liekuligie interviju sniedzēji un filmas autori gribētu, ka par viņiem arī publiski filmā stāstītu pilnīgi visu cilvēciski nosodāmo un neglīto, ko kolēgi redzējuši, dzirdējuši un ar tik vāji slēptu baudu krēslos atgāzušies kritizētu...kā tādi kristāltīrie eņğeļi.
Ja filmas pirmo pusi skatījos tiešām ar patiesu prieku par mūsu Latvijā kādreiz dzīvojošu mākslinieci ar vienreizēju balsi, ko dzirdēju arī koncertos, tad otrajā daļā pārņēma burtiski nicinājums un liels sarūgtinājums pret filmas autoriem un cilvēkiem, kuri runāja, par tik nesaudzīgu viņas dzīves atkailināšanu skatītājiem. Tā laikam atmaksa par viņas nepārspēto talantu, atklāto valodu,dabu un, kā izteicās Viktors Lapčenoks, šerpumu...
Edite Jurjane
Filma nepatika. Daudz aprunāšanas. Maz mīlestības no režisora puses pret filmas galveno varoni. Ja taisa filmu par zvaigzni, dīvu, tad tā mazdrusku ir arī jāmīl.
Šeit bija tā - dzīve stulba, bet pati jau vainīga.
Viņa ir mirusi, aizstāvēties nevar.
Ermanbrika filma bija daudz labāka. Viņš izstāstīja tieši to pašu stāstu ko Semjonovs. Bet viņš stāstīja ar mīlestību pret sava stāsta varoni.
Aktieri jaunajā filmā bija pilnīgi nekādi un lieki. Pat netuvojās oriģinālu tēliem ne vizuāli ne kustību ne arī kādā citā ziņā.

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Svētceļojums Rīga - Aglona. «Ceļā»

LTV filmas
Anotācija

TV PIRMIZRĀDE! Svētceļojums Rīga - Aglona. «Ceļā»

LTV filmas

Latvijas leģendas. Viktors Kalnbērzs

LTV filmas

Dziedātspēks. LTV videofilma

LTV filmas
Anotācija

Dokumentālā filma par Inesi Jaunzemi. «Inese pirmā!»

LTV filmas