Kas jāmaina Latvijas sportā? - Krievu vingrotājas pilsonības sāga: politiķi iešauj kājā sev un valstij
Ar troksni karjeru noslēgusi mākslas vingrotāja Jeļizaveta Polstjanaja. Nevēlēšanās atteikties no dubultpilsonības ar Krieviju atstāja viņu bez valsts finansējuma. Kā rezultātā viņa 19 gadu vecumā paziņoja par karjeras beigām.
Intervija - Natālija Prokofjeva, Vingrošanas federācijas ģenerālsekretāre
“Protams, viņai tas ir ļoti grūti. Visa viņas dzīve, draugi, ģimene ir tur – Krievijā. Viņa brauc šeit trenēties, pārstāvēt Latviju ļoti labā līmenī. Tagad mēs kā mākslas vingrotāji esam atpazīstami. Pateicoties arī viņai.”
Polstjanaja pie Latvijas pases tika ar Saeimas lēmumu. Rekomendācijas vēstules bija rakstījuši Latvijas Vingrošanas federācijas tā laika prezidents Jānis Čakstiņš, Rīgas domes sporta pārvaldes priekšniece Dina Vīksna un Tautas sporta asociācijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. 2018. gada 26. aprīlī 12. Saeima nolēma, ka tikai 15 gadus vecajai sportistei pilsonība piešķirama par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Par balsoja 70 deputāti, pret – tikai Rihards Kols un Edvīns Šnore, abi no Nacionālās apvienības.
Latvijas Olimpiskajā vienībā vingrotāja tika iekļauta 2020. gadā. Trīs gadu laikā viņa no Latvijas Olimpiskās vienības saņēmusi vairāk nekā 15 tūkstošus eiro. Summa nav milzīga, taču būtiskāks šajā gadījumā ir precedents.
- 2020 – 3200 eur
- 2021 – 2500 eur
- 2022 – 8363 eur
Vingrošanas federācijas ģenerālsekretāre Prokofjeva atklāj, ka pie viņas mēdz vērsties citu federāciju pārstāvji, lai izdibinātu recepti, kā Saeimas līmenī panākt labvēlīgu lēmumu citu valstu sportistu naturalizēšanai. Polstjanajas latviskošanā gan viņa nav ņēmusi dalību, taču ļoti sāpīgi pārdzīvo vingrotājas sniegtās intervijas Krievijas medijiem, kurās tiek pausta kritika Vingrošanas federācijai un Latvijai kopumā.
Intervija - Natālija Prokofjeva, Vingrošanas federācijas ģenerālsekretāre
“Jā. Tas nav skaisti no viņas puses. Mēs kā federācija, es domāju, darījām labu viņai.
Es piedzimu šeit. Bet es to pilsonību dabūju caur naturalizāciju – ar savām valodas zināšanām. Es valodu nezinu perfekti, bet es cenšos. Cenšos runāt, cenšos izdarīt kaut ko labu. No viņas puses tas nav skaisti.”
Prokofjeva uzskata, ka šim precedentam būtu jākalpo par mācību visai Latvijas sporta sabiedrībai. Proti, ka pilsonību nevar dāvāt par īpašiem nopelniem – tā ir jāiegūst valstī noteiktajā naturalizācijas kārtībā. Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Olimpiskā komiteja.
Citāts - Dace Gulbe, LOK Komunikācijas dienesta vadītāja
“Latvijas Olimpiskā komiteja nav aicinājusi un neplāno aicināt sportistiem piešķirt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. LOK neatbalsta šāda veida rīcību, jo uzskata, ka sportistiem Latvijas pilsonība ir jāiegūst pastāvošajā pilsonības iegūšanas kārtībā. Lai kļūtu par Latvijas pilsoni, sportistam ar savām Latvijas valodas, vēstures un kultūras zināšanām jādemonstrē lojalitāte savai valstij un gatavība nest Latvijas vārdu pasaulē kā valsts patriotam.”
Polstjanaja savu dzīvi turpina Krievijā un pievērsusies bērnu trenēšanai sporta klubā “Spartak”. Latvijas pilsonību viņa saglabā, tāpēc varēs ceļot kā Eiropas Savienības pilsone. Pilsonību atņemt var gadījumos, kad persona aicina uz vardarbīgu valsts varas gāšanu vai arī dienē citas valsts bruņotajos spēkos.
Kopumā ar pilsonību piešķiršanu sportistiem par īpašiem nopelniem Latvijas labā Saeimai nav diez ko sekmējies. Uzskatāmākie piemēri ir futbolisti Andrejs Kostjuks un Ivans Sputajs, kuri karjeras jau noslēguši, Latvijas pieaugušo izlasē tā arī neaizvadot nevienu spēli. Tāpat arī basketbolista Troja Ostlera un futbolista Kristiana Toresa naturalizēšana izrādījās šāvieni ar tukšām patronām. Ostlera gadījumā Saeimas deputāti lēmumu pamatoja ar to, ka Latvijas basketbola izlasei šādi tikšot sekmēta kvalificēšanās Atēnu olimpiskajām spēlēm. Realitātē 2003. gada Eiropas čempionātā basketbolā Latvija ar Ostleru ierindā zaudēja visās spēlēs, bet pats spēlētājs uz turnīru ieradās vājā fiziskā kondīcijā un bez sevišķas motivācijas.
Savukārt argentīnietim Toresam rekomendācijas vēstules 2016. gadā uzrakstīja gan tā laika Liepājas mērs Uldis Sesks, gan izlases galvenais treneris Marians Pahars, gan Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. Pahars un Mežeckis Saeimas deputātiem skaidroja, ka, piešķirot pilsonību Toresam, tiks veicinātas tā jau ļoti labās izredzes pirmo reizi kvalificēties Pasaules kausa finālturnīram, jo kvalifikācijas grupa esot Latvijai ļoti parocīga. Realitātē Latvija spēja uzveikt tikai Andoru, bet Toress visa kvalifikācijas cikla laikā laukumā izgāja tikai divās spēlēs.
Neskatoties uz negatīvo pieredzi, runas par Latvijas sporta apcirkņu papildināšanu ar citu valstu sportistiem kuluāros uzbango ik pa laikam.
