Daudz laimes, jubilār!

11. novembrī ciemos pie Andreja Volmāra raidījumā “Daudz laimes, jubilār!” – Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš. Artūrs uz interviju ierodas mazliet pirms laika, motivēts, draudzīgs, kaut arī atturīgs. Šķiet, viņš taupa spēkus. Kā gan ne? - visi grib Artūru Skrastiņu – televīzijas, kino, teātru režisori. Artūrs Skrastiņš – tā ir kvalitāte, skatītāju interese un panākumus garantijas. Artūrs Skrastiņš dzimis 1974. gadā un šogad svin 45. dzīves gadskārtu. Kaut arī pieaudzis Jelgavā, viņa dzīves pirmā pilsēta ir Aizpute. Tā saistās ar pirmajām bērnības atmiņām: mammu, viņas maigumu, slimnīcu un poliklīniku – mammas darba vietām, kur Artūrs bieži tika ņemts līdzi. Artūra bērnība nav no vieglajām un priecīgajām, viņš paliek bez mammas jau 13 gadu vecumā. Tas nozīmē – arī bez mīlošas ģimenes, bez siltuma un beznosacījumu rūpēm. Varbūt tieši tāpēc viņš izvēlējās būt aktieris. Panākumus sasniedz jau ļoti agri – 15 gados, būdams Jelgavas Tautas teātra dalībnieks, filmējies nozīmīgajā Surmja lomā LTV iestudējumā - Annas Brigaderes lugā “Lolitas brīnumputns” (1989). 14 gados uzvarējis skolas daiļlasīšans konkursā un rajona skatē iepazinies ar Andri Keišu, kurš arī plūcis laurus savas skolas konkursā. Tieši Artūrs bija tas, kas Keišu iedrošināja pēc vidusskolas doties uz Latvijas Kultūras akadēmijas “aktieriem”. Laimējās abiem – viņi tika uzņemti izcilā aktiermeistarības un cilvēcības pedagoga Pētera Krilova kursā. “Lai nu kā citi, bet vismaz viens cilvēks toreiz bija pa īstam laimīgs,” tā, ieraudzījis studentu reakcijas pie uzņemto aktieru saraksta, Pēteris Krilovs atceras Artūra Skrastiņa seju. “Man ir ļoti laimējies ar pedagogiem un režisoriem. Pirmkārt, Pēteris Krilovs, bet es vēl paspēju paskoloties arī pie Arnolda Liniņa,” atceras Artūrs Skrastiņš. “Un, protams, nepārvērtējama ir Anitas Garančas vokālā skola. Es viņai ļoti pieķēros, savukārt viņa ļoti iemīlēja mani.” Artūra lomu klāsts LTV arhīvā ir tik liels, ka to visu nebūtu iespējams apskatīt divu stundu garā raidījumā: J. Streiča “Likteņdzirnas” un “Vecās pagastmājas mistērijas”, A. Graubas “Baiga vasara” un “Rīgas sargi”, I. Kolmanes “Bille” un D. Sīmaņa “Tēvs nakts”.