Sporta nozare diskutē par prioritāro sporta veidu kritērijiem

Diskusijas par valsts noteiktajiem prioritārajiem sporta veidiem notiek vismaz 20 gadus. Šāda pieeja ļautu racionālāk tērēt valsts piešķirto sporta budžetu. Prioritārie sporta veidi tikai pērn ieguva oficiālas aprises – divos gados Izglītības un Zinātnes ministrijas veidotā darba grupa tikusi līdz kritēriju izstrādei.

Pēdējais ministrijas priekšlikums paredzēja sporta veidus vērtēt pēc desmit kritērijiem, katram no tiem nosakot savu vērtības koeficientu. Tā, piemēram, procentuāli lielākā ietekme atvēlēja pagātnes sasniegumiem un sporta veida prestižam pasaulē, augstu novērtējot arī nākotnes potenciālu un sporta veida prestižu Latvijā.

  • SASNIEGUMI – 20%
  • PRESTIŽS PASAULĒ – 20%
  • NĀKOTNES POTENCIĀLS – 18%
  • PRESTIŽS LATVIJĀ – 15%
  • JAUNIEŠU SPORTS – 8%
  • SACENSĪBAS LATVIJĀ – 5%
  • MASVEIDĪBA – 5%
  • PIEEJAMĪBA – 3%
  • RENTABILITĀTE – 3%
  • VIENLĪDZĪBA – 3%

Intervija - Edgars Severs, IZM sporta departamenta direktors (11.03.2020)

«Ja sporta veids ir populārs pasaulē un tur mēs spējam izsisties, tad tam ir daudz lielāks efekts uz valsts ārējo tēlu un pievienoto vērtību nekā daudz augstākiem sasniegumiem formālās vietās pasaules čempionātos.»

Ar izstrādātajiem kritērijiem sporta sabiedrība nebija mierā, un Izglītības ministrijas izveidotais piedāvājums izpelnījās plašu kritiku sporta sabiedrības iekšienē. Piemēram, šāds princips ārpus atbalstāmo loka bija atstātu skeletonu, bet prioritāro lokā vieta atrastos, piemēram, sporta dejām.

Intervija - Aivars Platonovs, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents

Intervija - Raimonds Zeps, Sporta mārketinga speciālists

«Kā mēs tagad pēc 30 gadiem neorganizēsim nacionālo čempionātu vai nesūtīsim izlasi uz kādu turnīru? Bet atgriežamies pie tā, ja valsts tērē tam naudu, protams, ja tā ir privātā nauda un finansiāli, ekonomiski pamatota nauda, tad viss strādā. Bet, ja tas tiek uzturēts no valsts naudas, tad mums ir jāatgriežas pie tā, kādi ir pamatuzstādījumi šīs naudas piešķiršanai. Un tas ir, lai vairotu sabiedrībā veselību, lai pēc tam mums būtu mazāki rēķini Veselības ministrijai uz galda.»

Veselību, masveidību, īpaši - jauniešu iesaisti sportā allaž kā prioritāti uzsver sporta funkcionāri. Tas arī ir viens no lielākajiem izaicinājumiem – jauniešus vairs neuzrunā vecās iestrādnes, vecā sistēma. Mūsu sabiedrība noveco – lai valsts līdzekļi palīdz iesaistīt sportā jaunatni – vienkārši - uz sasniegumiem vai prestižu vērsti kritēriji – nestrādās.

Intervija - Raimonds Zeps, Sporta mārketinga speciālists

«Mēs nedzīvojam vairs Padomju Savienībā, kur iedod naudu, lai to apgūtu. Ir jābūt kaut kādam pamatojumam un kaut kas vairāk ir jādara. Sports tikai tāpēc, lai sports notiktu, nav nevienam... Šis laiks, man šķiet, lieliski pierāda, ka sports nav vajadzīgs tikai tāpēc, lai tas notiktu, sports ir vajadzīgs tur, kur cilvēkiem par to ir interese.»

Intervija - Einars Fogelis, Sporta funkcionārs

«Ja mēs paskatāmies uz sporta skolu sistēmu, kas no valsts [sporta] budžeta paņem apmēram pusi – šobrīd nepilnus 17 miljonus, tad no šiem 17 miljoniem ir skaidri iezīmētas valstiskās prioritātes. Viena trešdaļa – vieglatlētikai. Otra trešdaļa – basketbolam. No atlikušās trešdaļas lauvas tiesa tiek futbolam un volejbolam. Tā kā principā valsts jau ir noteikusi?»

Intervija - Signe Luika, Sporta zinātņu doktore

«Šai formulai ir jābūt ļoti viedai, lai varētu noteikt prioritāros sporta veidus. Tas, ko es saku: būsim godīgi – mums jau šobrīd ir prioritārie sporta veidi. »

Darbs pie kritēriju izstrādes uz vairākiem mēnešiem bija apturēts pandēmijas dēļ, bet tuvākajā laikā tas atsāksies.