Atslēgas. Kurš uzcēla Latvijas valsti?

Neilgi pēc Latvijas valsts dzimšanas, 1924. gadā, tās veidotāji dibināja jaunu, nebijušu kultūras iestādi – Brīvdabas muzeju. Tas bija viens no pirmajiem šāda tipa muzejiem Eiropā. Par paraugu latviešiem kalpoja Eiropas brīvdabas muzeju pionieris, slavenais Stokholmas Skansens. Jau tolaik jaunās valsts kultūrvides veidotāji apzinājās, ka tradicionālā etnogrāfiskā lauku dzīvesvide sāk izzust un ir nepieciešams to «iekonservēt».

Pats par sevi jauna muzeja dibināšanas fakts nebūt nebija diez ko unikāls, tolaik tapa daudz jaunu kultūras iestāžu. Taču Atslēgas uz to paraudzīsies plašāk, mēģinot izdibināt jaunās valsts pamatus no tās pirmo valstsvīru personiskās dzīves saknēm. Starp Tautas padomes (pirmās Latvijas lēmējinstitūcijas) un pirmā Ministru kabineta locekļiem tikai pāris ir dzimuši Rīgā vai citā lielā pilsētā, absolūts vairākums nākuši no laukiem. Sanāk, ka Brīvdabas muzejā viņi «konservēja» paši savas saknes – to Latviju, no kādas paši vēl ne tik sen bija cēlušies. Brīvdabas muzejs kļuva par latviskās identitātes izziņas avotu un vēstnesi nākamajām paaudzēm. Vai sen zināmā frāze «latvieši ir zemnieku tauta» būtu mīts vai patiesība? Bet, vēl svarīgāk – vai tam bija (un ir) ietekme uz to, kāda ir Latvijas valsts?