Atslēgas. Ideoloģiju karš kapos, kas nenorima 60 gadus

Pieminekļu kari ir seni kā cilvēce, arī 20. gadsimta Latvijā. Latviešu boļševiki gāza bronzas carus, latviešu nacionālisti – vācu okupantus, krievu okupanti – latviešu nacionālistus un vācu okupantus, brīvību atguvušie latvieši – krievu okupantus, utt. Kariņš norisa ne tikai pilsētu ielās un laukumos, mierā nepalika arī kapi. Un, izrādās, kapu postīšanas vilni mūslaiku vēsturē sākuši nevis ļaunie citi, bet mēs paši, latvieši.

Atslēgu šīs nedēļas kriminālromāna cienīgais stāsts aizsākās, kad 1929. gada maijā Rīgas Meža kapos atklāja brāļu kapu ansambli kritušajiem Rīgas atbrīvotājiem – Landesvēra vācu karavīriem. Piņķerīgās pagātnes un nokaitētu nacionālo attiecību dēļ latviešu sabiedrība šādu savas galvaspilsētas vēstures godāšanu uztvēra nelabprāt. Vien divas nedēļas pēc pieminekļa atklāšanas tautu naida pulvermuca eksplodēja – tiešā nozīmē. Nezināmi teroristi kapu pieminekli uzspridzināja. Pieminekli atjaunoja, naida liesmas norima.  Tad latvieši tam tieši priekšā uzslēja pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes pieminekli. Un tad ieradās padomju okupanti, kuru ideoloģijai kaitīgs bija viss bijušais. Šis ideoloģiju karš 600 metru garā kapu alejā nenorima 60 gadus. Vai nu tas ir galā?