• Svētdiena, 2018. gada 24. jūnijs
  • Vārda diena: Jānis
  • Rīgā +13.0°C, ZR vējš 1.3m/s, 758mm Hg, 78%
LSM Bērnistaba

Atslēgas: «Lats no ieviešanas 1922. gadā līdz pat tā nomaiņai uz eiro 2014. gadā»

Atslēgas

Šim stāstam pa vidu bija 1993. gada marts - tieši toreiz lielākā daļa no mums pirmoreiz varēja turēt rokās Latvijas latu nevis kā veco laiku suvenīru, bet īstu jauno laiku naudu. Gadu desmitiem glabāts vien klusā tautas piemiņā, lats kā jaunā nacionālā valūta kļuva par fundamentālu atjaunotās valsts neatkarības atslēgu.  

Taču jau 20 gadus vēlāk mēs to vieglu sirdi nomainījām ar eiro. Kur gan pazuda lata kā valsts simbola vērtība? Varbūt lats nemaz nebija vērtība pats par sevi?

Lata mūžs ir gaužām īss – 18 gadi pirmās neatkarības laikā un 20 gadi mūsdienās. Valsts pastāvēšanas sākumā Latvijas teritorijā apgrozībā bija neskaitāmas naudas zīmes un valdīja milzīgs norēķinu haoss, tāpēc viens no svarīgākajiem valsts mērķiem bija stabila nacionālā valūta. Padomju laikos latu iznīcināja, sabiedrību iepriekš nebrīdinot, un vienīgais, ko cilvēkiem izdevās paturēt, bija lata sudraba monētas. Tās tika glabātas kā ģimeņu relikvija, kā idealizēta piemiņa par zudušo Latviju. Stāstus par atdāvinātiem mantojuma latiem un par to pārdzimšanu Nameja gredzenos un Mildas saktiņās var stāstīt neskaitāmas latviešu ģimenes. Šie stāsti nebeidzas arī tagad, kad latu nomainījis eiro.

Komentāri (2)

Jānis Svoks
Noskatoties Jūsu raidījumu par latu, uzvirmoja doma, ka jāraksta, pēc tam kāda velna pēc to darīt, jo nozīmes tam nav. Izšķīros rakstīt, jo esmu apsolījis LTV1 paziņot, kad drauds pārstāt pastāvēt latviešu tautai būs īstenojies. Tā kā šāds mirklis var iestāties visai drīz, tad šī vēstule var būt arī kā norāde par notikušo.
Tātad cilvēki dzīvojot kopā pielāgojas viens otram, veidojot kopīgus paradumus, sakot plašākā nozīmē kopīgu kultūru. Kopienas ar kopīgu savu kultūru, bet atšķirīgu no citām saucam par tautu. Tautu kultūras tik atšķirīgas, katrai savi labumi un sava vērtību sistēma. Preču apmaiņa notiek jau ietverot vērtību sistēmu. Ieviešoties naudai kā vērtību apmaiņas līdzeklim izrādījās, ka tautas kultūrai ar savu vērtību sistēmu ir sava nauda.
Laika posmos, kuros latviešu tautai atgūstot brīvību bija vēlme atgūt savu kultūru, bija arī vēlme apliecināties kā savas naudas īpašniekiem. Ar simbola ieviešanu tikām galā. Nāktos atjaunot arī savu baltu kultūru. Runājot par šī laika Latviju ar esošo terminoloģiju, tad hibrīdkara rezultātā valsts dabisko mērķi atjaunot baltu kultūrvidi pārorientēja uz “izveidosim latvijas tautu” kura nav latviešu tauta. Tautas valodā šo valsts mērķu pārorientāciju (latvijas tautas izveidošanas vārdā jāmazina konkurējošās latviešu tautas spēks) nosauca par valsts nozagšanu. Nu Latvijas valsts traucas pa citām sliedēm citā virzienā.
Mūsu pamatvērtība ir latviešu tauta, diemžēl jau stipri novājināta. Ja Latvijas valsts vara nepaspēs apstiprināt valsts amatpersonu, kura personīgi atbildīga par latviešu tautas saglabāšanos, tad pārtopam par latviešu tautas paliekām ar visām no tā izejošām sekām. Cita veida neredzu. Varbūt varat piedāvāt citu risinājumu, taču ar statusu “uzņemos personīgu atbildību”.
Atteikšanos no nacionālās valūtas vērtēju kā atteikšanos no savas kultūras vērtības sistēmas. Ar Jūsu argumentiem varētu pamatot, ka karogs vien audekla gabals ir. Vai nav vienalga?
Neskatoties uz augstāk rakstīto raidījuma datu apkopojums mani saista.
Vēlot radošus panākumus, ar cieņu Jānis Svoks.
Iveta Gaile
Kad mainījās 'repšiki' uz latu, strādāju Latvijas pastā. Interesants laiks bija. Atceros, kā ar kolēģiem pa pasta nodaļas grīdu vilkām smagus, ar zīmoglaku aizplombētus maisus - ar 'repšikiem'. Tādā veidā, nu jau nederīgo naudu, nogādājām pie nodaļas durvīm stāvošajā pasta mašīnā. Pretī saņēmu maisiņu ar jaunajiem latiem - vienā rokā nesamu.
Paldies par raidījumu!

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!