Atslēgas. Lats no ieviešanas 1922. gadā līdz pat tā nomaiņai uz eiro 2014. gadā

Šim stāstam pa vidu bija 1993. gada marts - tieši toreiz lielākā daļa no mums pirmoreiz varēja turēt rokās Latvijas latu nevis kā veco laiku suvenīru, bet īstu jauno laiku naudu. Gadu desmitiem glabāts vien klusā tautas piemiņā, lats kā jaunā nacionālā valūta kļuva par fundamentālu atjaunotās valsts neatkarības atslēgu.  

Taču jau 20 gadus vēlāk mēs to vieglu sirdi nomainījām ar eiro. Kur gan pazuda lata kā valsts simbola vērtība? Varbūt lats nemaz nebija vērtība pats par sevi?

Lata mūžs ir gaužām īss – 18 gadi pirmās neatkarības laikā un 20 gadi mūsdienās. Valsts pastāvēšanas sākumā Latvijas teritorijā apgrozībā bija neskaitāmas naudas zīmes un valdīja milzīgs norēķinu haoss, tāpēc viens no svarīgākajiem valsts mērķiem bija stabila nacionālā valūta. Padomju laikos latu iznīcināja, sabiedrību iepriekš nebrīdinot, un vienīgais, ko cilvēkiem izdevās paturēt, bija lata sudraba monētas. Tās tika glabātas kā ģimeņu relikvija, kā idealizēta piemiņa par zudušo Latviju. Stāstus par atdāvinātiem mantojuma latiem un par to pārdzimšanu Nameja gredzenos un Mildas saktiņās var stāstīt neskaitāmas latviešu ģimenes. Šie stāsti nebeidzas arī tagad, kad latu nomainījis eiro.