LFF prezidenta amata kandidāti
Latvijā gatavojas Latvijas futbola federācijas kongresam, jānotiek arī jaunām prezidenta vēlēšanām. No iesniegtajām kandidatūrām dažādiem vadošajiem amatiem pagaidām apstiprinātas tikai trīs. Kādēļ tā, turpina Andris Auziņš.
Latvijas futbola federācijas nesen izveidotā vēlēšanu komisija savā pirmajā pārbaudījumā par sevi liek runāt itin skaļi. No 14 iesniegtajiem kandidātiem uz dažādiem amatiem apstiprināti vien trīs. Turklāt – abi divi LFF prezidenta amata tīkotāji Vadims Ļašenko un Sandis Ģirģens arī palikuši ar garu degunu. Tiesa labākā situācijā ir Ļašenko – Latvijas telpu futbola asociācijas prezidentam ir divas dienas, lai labotu savu pieteikumu LFF prezidenta amatam. Viņa pieteikumā nebija norādīts šībrīža amats telpu futbolā – Ļašenko neesot norādījis iespējamo interešu konfliktu strādājot abās organizācijās. Savukārt Iekšlietu ministrs Ģirģens savācis vien 13 derīgus Futbola federācijas biedru parakstus par viņa atbalstu. Par vienu mazāk nekā vajadzīgs, lai kandidētu uz LFF galveno krēslu. Tiesa Ģirģenam līdz piektdienai ir iespēja apstrīdēt šo lēmumu un turpināt cīņu par LFF vadītāja amatu.
Interesanti, ka no pašreizējās LFF valdes, kas jau ilgāku laiku strādā bez prezidenta, saviem amatiem pieteikušies vien trīs no astoņiem kandidātiem. Divus pieteikumus vēlēšanu komisija noraidīja, bet viceprezidents Sergejs Kovaļovs līdzīgi Ļašenko nav norādījis iespējamo interešu konfliktu starp Tukuma sporta skolā un Tukuma futbola klubā ieņemtajiem amatiem.
Futbola federācijas šomēnes paredzēto kongresu, kur jānotiek prezidenta un valdes vēlēšanām, pirms nepilnas nedēļas pārcēla uz nenoteiktu laiku valstī ieviestās ārkārtas situācijas dēļ.
