Kas jāmaina Latvijas sportā? - "Savicka likums" no sporta vadības izslēdz tikai Savicki

Līdz 1. oktobrim sporta federācijām bija dots laiks reaģēt uz aprīļa beigās pieņemtajiem grozījumiem Sporta likumā. Starp ierobežojumiem turpmāk strādāt Krievijā un Baltkrievijā, bija iekļauts arī aizliegums vadošus amatus sporta federācijās turpmāk ieņemt bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem un ziņotājiem, kā arī ārvalstu specdienestu aģentiem. Šādi grozījumi Saeimā tika rosināti, kara sākumā reaģējot uz Aigara Kalvīša un Jura Savicka neveiklajiem izteikumiem par “Dinamo” turpmāko dalību KHL. Tāpēc šie grozījumi sporta aprindās iemantoja palamu “Savicka likums”, jo tieši skāra Savicka intereses abās viņa vadītajās sporta organizācijās – Latvijas Tenisa savienībā un Rīgas “Dinamo”. 

Savickis tenisa vadību jau atstājis. Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija nemācēja atbildēt, vai vēl kādā federācijā likuma grozījumu dēļ veiktas izmaiņas. Simtprocentīgas pārliecības par šo jautājumu nav arī Sporta federāciju padomei, jo rindu tīrīšana atstāta uz pašu federāciju godaprāta. 

Intervija - Artūrs Balodis-Rozītis, Latvijas Sporta federāciju padomes ģenerālsekretārs

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nē – šī likuma dēļ citās federācijās nav konstatētas nekādas izmaiņas. Izņemot Latvijas Tenisa savienību.

Katra federācija ir patstāvīga organizācija, godprātīgi pilda savus pienākumus. Mēs esam atkārtoti izsūtījuši vēstuli un informējuši par šo, un paļaujamies uz to, ka federācijas godprātīgi pilda valstī noteiktās likumdošanas prasības, tāpat kā daudzas citas likumdošanas prasības.”

Lai situācija nebūtu tik haotiska, Sporta federāciju padome plāno aicināt visas federācijas iesniegt izziņas no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra. Sporta likuma grozījumos nav atrunāti ierobežojumi goda prezidentiem. Ja Savickis kādudien izpelnīsies goda prezidenta statusu Tenisa savienībā, tās statūtos atrunātās tiesības viņam ļautu atrasties pie visiem lēmumu pieņēmēju galdiem. Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Sarāns norāda, ka likuma kvalitāti visprecīzāk izvērtētu Satversmes tiesa, ja kāds tajā vērstos ar prasību. 

Intervija - Jānis Sarāns, Konstitucionālo tiesību eksperts

Galvenais mērķis ir bijis vērsties pret ārvalstu “maigo varu” Latvijā. Tostarp tajās sporta federācijās, kurās tas ir vairāk novērojams. Tāpēc tīri no tehniskās perspektīvas, likumdevēja darbs nebūtu novērtējams kā nekvalitatīvs vai ka likums būtu nekvalitatīvs. Tas ir pietiekoši kvalitatīvs.”

Valstij nelojālu personu atsaukšana no sporta federāciju vadības nebija vienīgais likuma grozījumu virziens. Tāpat plašu rezonansi izpelnījās ierobežojumi sporta sabiedrības pārstāvjiem strādāt Krievijā un Baltkrievijā. Tā, piemēram, vairāki hokeja spēlētāji un treneri jau izpelnījušies plašu sabiedrības nosodījumu. Viņiem arī liegta dalības nacionālajās izlasēs – pretējā gadījumā Hokeja federācijai tiktu atņemts valsts finansējums. 

Intervija - Jānis Sarāns, Konstitucionālo tiesību eksperts

Jāsaka atklāti, ka likumdevējs ir savā ziņā spogulis tautas gribai un sabiedrības aktualitātēm. Ņemot vērā to, ka šajā situācijā ģeopolitiskie, ekonomiskie un sociālie apstākļi ir tādi, ka īpašs spiediens tiek veikts uz divām valstīm, Krieviju un Baltkrieviju, tad tas savā ziņā ir viennozīmīgi.”

Sarāns uzskata, ka tas būtu diskusijas vērts jautājums, vai aizliegto valstu saraksts nebūtu jāpapildina, un šo diskusiju būtu jāveic likumdevēja līmenī. Piemēram, vai Latvijas sporta ļaudīm ļaut strādāt Ķīnā, Saūda Arābijā un citās valstīs, kurās lielā apjomā dokumentēti ļoti nežēlīgi un masveidīgi cilvēktiesību pārkāpumi?

Video: “Krustpunktā” 02.08.2022

Intervija - Kaspars Gorkšs, Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors 

Es domāju, ka rosinājumiem vai risinājumiem ir jābūt fundamentāliem. Nevis mēs tagad rosināsim, pēc tam Ķīnu laidīsim atpakaļ. Es domāju, ka šeit ir jābūt kopējam uzstādījumam par 0 tolerances principiem pret jebkura veidu agresiju vai cilvēktiesību pārkāpumiem.”

Izglītības un zinātnes ministrija

Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd neplāno rosināt izmaiņas Sporta likumā, lai paplašinātu to valstu sarakstu (šobrīd Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republika), kurās notiekošajās sporta sacensībās ir aizliegta Latvijas sportistu, komandu, sporta darbinieku dalība, kā arī kuru nacionālo čempionātu norise Latvijas Republikā ir aizliegta.”

Lielākā intriga likumdošanas izmaiņu kontekstā solās būt hokejista Mika Indraša turpmākā nākotne Latvijas izlasē. Juridiski viņš Sporta likumu nav pārkāpis, jo “Spartak” rindās nenospēlēja nevienu spēli. Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš no publiskiem komentāriem par Indraša nākotni līdz šim ir izvairījies.