Daži jautājumi: vai viņi nostrādāja pilnu darba dienu jeb tikai nofilmētās minūtes? Vai visiem radās domas, ko un kā uzlabot izbaudītajās darba vietās, kā Ķirsim par attālināti apmācāmo abreviatūrām, nevis seju redzēsanu? Smiltēnam neradās idejas, kā atbrīvot Rīgas sabiedrisko transportu no alkoholiķiem, iesaistot vadītājus un atjaunojot alkoholiķu piespiedu ārstēšanu un darbu? Un cik nopelnīja Burovs, kuram visu laiku bija vajadzīgs pieskatītājs, kas tika atrauts no sava darba? Kam palīdz sociālā dienesta atbilde: zvaniet citur? Vai nevar uzklausīt, pierakstīt kontaktus, paši sazināties ar Liepāju un nodot problēmas aprakstu? Tā būtu kompetenta iesaistīšanās, jo, tas, ko redzējām, bija tikai atrunāšanās, nekas vairāk.

Foršs raidījums! Patika

Ļoti laba iniciatīva