Kas jāmaina Latvijas sportā - "Daugavas" ledus halle: pieder valstij, bet dārgākā Latvijā
“Daugavas stadiona” ledus halle ir vienīgā valsts īpašumā esošā ledus arēna. Tomēr cerības, ka šāda objekta parādīšanās mazinās vecāku izmaksas bērnu hokeja apguvē, izrādījušās veltīgas. “Daugavas stadiona” ledus hallē šobrīd ir dārgākās ledus nomas cenas visā Latvijā.
Darbadienās līdz sešiem stunda ledus maksā 210 eiro. Tas ir laiks, kuru treniņi izmanto jaunie hokejisti. Sākot no sešiem stundas likme ir 310 eiro, kas ir neoficiālais Latvijas rekords. Seši vakarā ir laiks, ko labprāt izmantotu bērni, jo amatieriem tas nav parocīgs, taču lielā dārdzība šādu iespējamību mazina.
Salīdzinājumam: Ozolnieku “Ozo ledus halles” mājaslapā norādīts, ka stunda ledus maksā 135 – 170 eiro. Rīgas ledus halles savas cenas nepublisko. Kā noskaidroja Latvijas Televīzija, tas darīts ar nodomu, jo dažādiem klientiem tiek piemērotas dažādas cenas un summas atkarīgas arī no tā, cik bieži klients ir gatavs ledu noslogot. Veicot haļļu īpašnieku un iznomātāju aptauju, cenu politika Rīgā iezīmējās ar biezām kontūrām: 150 – 180 eiro par ledus laikiem uzreiz pēc skolas, kā arī vidēji 250 eiro par ledus stundu tā sauktajos komerclaikos – pēc darbadienas beigām.
“Daugavas stadiona” valdes loceklis Daniēls Nātriņš nevēlējās atsūtīt ledus halles noslodzes tabulu, norādot, ka tā drīzumā tiks publicēta internetā, tiklīdz būs salikts grafiks otram ledus laukumam. Nātriņš skaidro, ka cenu politika izstrādāta, piesaistot neatkarīgus vērtētājus.
Intervija - Daniēls Nātriņš, “Daugavas stadions” valdes loceklis
“Mēs sākotnēji apzinājām neatkarīgu, sertificētu vērtētāju birojus, kas varētu veikt attiecīgos vērtējumus. Noslēdzām līgumu, tad viņi arī no savas puses izvērtēja, kāda tad ir tirgus cena. Tas arī ir veids, kā mēs nonācām pie šīs cenas.”
Nātriņš akcentē, ka juridiskais statuss neļauj būt tik elastīgiem cenu politikā kā privātajām ledus hallēm. Tomēr viņš pieļauj domu, ka cenu politika varētu tikt pārskatīta, pamatojoties uz informāciju par klientiem draudzīgākām cenām pārējās Latvijas hallēs.
Intervija - Daniēls Nātriņš, “Daugavas stadions” valdes loceklis
“Tad mums ir no jauna jāveic izvērtējums un jāsaprot, kas tad ir nepareizs aprēķinos. No otras puses skatoties, privātās halles ļoti mēdz mainīt savus izcenojumus, un mēs nevaram katru reizi pielāgoties tam, kā cenas maina privātās halles. Tas tomēr ir nedaudz citādāks process nekā mums.”
Kapitāldaļu turētāja Izglītības un zinātnes ministrija plašākus komentārus sniegt nevēlējās, deleģējot tam Daniēlu Nātriņu. Rakstiskā komentārā ministrija skaidro:
“Cenas noteiktas pēc neatkarīga vērtējuma, kurā, tai skaitā vērtēta arī tirgus situācija. Tas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros uzbūvēts objekts un viss notiek saskaņā ar “Daugavas stadiona” valdes izstrādātu cenrādi.
Izglītības un zinātnes ministrija”
“Daugavas stadiona” ledus halle ietilpst valsts kapitālsabiedrībā “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions””. Kapitālsabiedrība sporta bāzu tirgū piedalās kā pilnvērtīgs dalībnieks un sporta bāzu īre ir viens no uzņēmuma peļņas gūšanas veidiem. To, vai uzņēmuma noteiktās pakalpojumu cenas ir atbilstošas, likumā noteiktajā kārtībā ir jāvērtē koordinācijas institūcijai, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim un nozares ministrijai. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 27. pantā ir uzskaitīts atbildību sadalījums. Sestais punkts ļauj Pārresoru koordinācijas centram ierosināt auditu.
27.pants. Kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšana
(6) Koordinācijas institūcija var ierosināt, lai valsts kapitāla daļu turētājs veic auditu kapitālsabiedrībā, ja ir pamats aizdomām par nelietderīgu, neefektīvu rīcību vai pārkāpumiem un ja konstatēti būtiski riski attiecībā uz noteikto mērķu sasniegšanas iespējamību.
Lai arī “Daugavas stadiona” ledus halle ir valstij piederoša, tai nav piemērots nekāda veida regulējums, kas padarītu to finansiāli pieejamāku bērnu un jauniešu sportam. Mērķa grupai, kas tiek uzsvērta kā prioritāra teju katrā valsts sporta politikas plānošanas dokumentā.
