Kas jāmaina Latvijas sportā? - Prioritāros sporta veidus oktobrī tomēr nenoteiks

Pirms diviem mēnešiem sporta nozari pārraugošā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska Latvijas Televīzijai nosauca termiņu, kad gaidāma valsts noteikto prioritāro sporta veidu nosaukšana.  

Intervija - Ilga Šuplinska, Izglītības un zinātnes ministre (14.08.2020)

«Divu gadu laikā, visādi griežot kauliņus, jūs visādas kopējās ainas esat redzējuši. Jā, mēs oktobrī ejam ar gala lēmumu. Daudz vairs nav palicis.»

Oktobris ir pienācis, bet solītais gala lēmums – izpalicis. Augusta vidū notikušajā intervijā Šuplinska stāstīja par ministrijas pasūtītu pētījumu, kas palīdzēs kliedēt neskaidrības kritēriju noteikšanā. Realitātē šis pētījums vēl nemaz nav sākts. Tikai septembra beigās Izglītības un zinātnes ministrija izsludināja iepirkumu pētījuma „Sporta finansēšanas modeļa pilnveide” veikšanai.

Intervija - Edgars Seversm, IZM Sporta departamenta direktors

«Mēs esam paši, kā nozares ministrija, darba grupas ietvaros izstrādājuši un sagatavojuši piedāvājumu, kā varētu izskatīties prioritāro sporta veidu kritēriju noteikšanas metodika, bet mums nepieciešama ārēja ekspertīze. »

Ministrijas piedāvājumā prioritārie sporta veidi būtu jānosaka, balstoties uz pieciem kritērijiem: sasniegumiem, masveidību, jauniešu iesaisti, pieejamību un dzimumu vienlīdzību. Zem jautājuma zīmes ir vēl trīs sākotnēji izstrādātie kritēriji: sporta veida nākotnes potenciāls, sacensību skaits Latvijā un rentabilitāte. Pētījuma veicēju uzdevums būs šo jautājuma zīmi kliedēt.

Neiekļaujot šos trīs kritērijus, ministrija ir veikusi kritēriju izpildes aprēķinus un sastādījusi Latvijas sporta veidu rangu. Pirmajā desmitniekā vislielākās diskusijas raisa dambretes un sporta deju atrašanās pašā spicē. Uzreiz aiz pirmā desmitnieka palikuši teniss, handbols un futbols, kuriem, visticamāk, nedraud palikšana ārpus prioritāro loka, taču pavisam dramatiski izskatās vairāku citu nopelniem bagātu sporta veidu pozīcijas: bobslejs un skeletons rangā meklējami ceturtā desmita beigās, bet riteņbraukšana, kamaniņu sports, svarcelšana un biatlons - pat piektajā desmitā. Tomēr sporta sabiedrība trauksmes zvanus nav skandinājusi.

Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors

«Mums ir izstrādātājs projekts-modelis. Mēs to vasarā prezentējām darba grupai. Pēc tam mēs aptuveni mēnesi devās iespēju paust viedokļus darba grupas locekļiem, kas nepārstāv ministriju. Viedokļi tiek pausti „ļoti daudz» – apaļa 0 tika iesniegti par šo pilnveidi.”

Pētījuma veicējus sagaida grūts uzdevums. Lai situāciju padarītu vēl sarežģītāku, ministrija plāno izstrādāt arī modeli, kā nākotnē atbalstīt tos sportistus, kuriem ir augsti sasniegumi, taču viņu sporta veids palicis ārpus prioritāro loka. Situāciju vēl pikantāku padara fakts, ka ministrijai joprojām nav vīzijas ne par formu, ne par saturu.

Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors

«Mums nav bijušas diskusijas – tās varētu rasties no ārējās ekspertīzes – cik tad mums tos prioritāros sporta veidus vajag. Mums nav līdz galam diskusijas noslēgušās, kas ir tad, ja esi prioritārs sporta veids. Kā tas izmaina esošu finansēšanas modeli?»

To, ka prioritāro sporta veidu noteikšanā trūkst skaidras vīzijas un taustāmu orientieru, norāda arī Latvijas Televīzijas uzrunātie sporta sabiedrības pārstāvji. Viņi neapskauž potenciālos pētījuma veicējus, kuriem būs jārod atbildes uz ļoti piņķerīgiem jautājumiem.

Intervija - Ingmārs Jurisons, MVP.lv galvenais redaktors

«Mums vajadzētu nodefinēt, kas vispār Latvijas valstī ir sports? Ko Latvijas valsts saprot ar sportu? Vai tā ir ģimene, kas sestdienā skrien pa mežu, vai tā ir bērnu un jauniešu grupa, kas trenējas un uzlabo savu meistarību vai veselību, vai tās ir medaļas, kuras no olimpiskajām spēlēm mums pārved augstākā līmeņa sportisti? Tas ir tāds diezgan plašs spektrs. Es joprojām neesmu dzirdējis, kas tad ir tas, ar ko mēs saprotam sportu.»

Intervija - Rimants Liepiņš, „Stirnu buks” organizators

«Pateikt, kā izvērtēt, vai 50. vieta pasaules čempionātā vieglatlētikā maratonā ir izcils sasniegums… Mūsuprāt, tas būtu izcils sasniegums. Nu, TOP 25, kaut vai. Un pasaules čempions, kur startē 20 dalībnieki – kā bobslejā?»

Intervija - Andris Blaka, Volejbola federācijas valdes loceklis

«Varbūt ne vienmēr vajag līst iekšā vislielākajā kautiņā un mēģināt sevi pierādīt sporta veidā Nr. 1. Varbūt daudz pareizāks lēmums ir izvēlēties nišas sporta veidus, reģionālus sporta veidus un tur sasniedzam savas pirmās vietas.»

Intervija - Ingmārs Jurisons, MVP.lv galvenais redaktors

«Es gribētu zināt, kas ir tie virzieni, kuros mēs ejam. Vai mēs primāri skatāmies pagātnē? Vai mēs tomēr skatāmies tagadnē un nākotnē? Ar „pagātnē» es domāju: mūsu līdzšinējie sasniegumi, mūsu līdzšinējās tradīcijas un tas, ko mēs esam darījuši. Vai tikai tāpēc tas ir jāturpina? Vai mēs mēģinām skatīties, kas notiek pasaulē; kādas ir tendences šobrīd Latvijā un kas ir tas, ar ko mēs varam spert soļus uz priekšu, nevis sēdēt ērti turpat, kur mēs esam, kas īstenībā nav ērti. Tāpēc viss šis process notiek. Mēs saprotam, ka ne tās naudas pietiek visiem, ne tās uzmanības pietiek visiem. Tāpēc tas prioritāšu process ir sācies.”

Pētījuma veikšanai Izglītības un zinātnes ministrija atvēlējusi 9500 eiro. Andris Blaka, kuram pašām kā uzņēmējam ir pieredze pētījumu veikšanā, šķiet, ka ar šo summu var izrādīties par maz, lai kāds vispār konkursā pieteiktos. Turklāt, viņa ieskatā, šāds darbs būtu jāveic stratēģiskajiem konsultantiem un auditoriem, nevis socioloģisko pētījumu firmām, līdz ar to atbilstošu pretendentu loks esot ļoti šaurs.

Intervija - Andris Blaka, Volejbola federācijas valdes loceklis

«Ja to kāds uzņemsies darīt, tas būs no viņu puses ieguldījums sporta attīstībā. Minētā summa varbūt nosegs tehniskos izdevumus, bet tur vēl būs labā griba no darītāju puses.»

Iepirkuma dokumentācijā norādītais pētījuma izpildes termiņš ir 5 mēneši. Vai tas nozīmē, ka prioritārie sporta veidi varētu tikt nosaukti nākamā gada pavasarī? Tādu prognozi izteikt būtu pāragri, jo vispirms ir jāatrod atbilstošs pētījuma veicējs. Latvijas sporta sistēmas ilgtermiņa nākotne tikmēr ir biezā miglā tīta.