Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vai Latvijas pārstāvji NHL drīkstēs spēlēt pasaules čempionātā Rīgā?

1. februāra raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sporta sabiedrības pārstāvji diskutēja par sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas atlētiem. Viena no diskusijas tēmām bija Latvijas sportistu dalība sacensībās, kurās krievu un baltkrievu sportisti turpina startēt. Kā piemērs tika minēts nesenais “Grand Slam” tenisa turnīrs Austrālijā, kurā ceturtdaļfinālu sasniedza Latvijas tenisiste Jeļena Ostapenko, bet triumfēja zem neitrāla karoga startējošā baltkrieviete Arina Sabaļenka. Par sportu atbildīgā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pauda viedokli, ka Latvijas atlētiem, kas startē šādās sacensībās, nedrīkstētu tikt piešķirts valsts finansējums un vieta Latvijas izlasē.

Intervija - Anda Čakša, Izglītības un zinātnes ministre (JV)

“Tā ir duāla situācija. Manuprāt, ja sportists izvēlas tādu lietu, tad pēc tam vairs nevar saņemt publisko finansējumu jeb valsts garantēto finansējumu. Jautājums, vai var atrasties izlasē. 

Jums ir tāds jautājums šobrīd?

Manā skatījumā nevar.” 

Ministres paustais raisījis pamatīgu viļņošanos sporta sabiedrībā, jo tiešā veidā skar gan Latvijas vadošos tenisistus, gan hokejistus, gan riteņbraucējus. Divas dienas vēlāk viņa domas nebija mainījusi, lai arī Sporta likumā tā pašreizējā redakcijā nekas neliedz Latvijas sportistiem startēt vienās sacensībās ar atlētiem no Krievijas un Baltkrievijas.

Intervija - Anda Čakša, Izglītības un zinātnes ministre (JV)

“Es nedomāju, ka mums ar to būtu jāiet likumā, bet līgumattiecībās par finansējuma iedalīšanu tāds punkts būs. 

Olimpiskās vienības, ja?

Gan Olimpiskās vienības, gan attiecībā uz federācijām, kur finansējumu no valsts budžeta dala Izglītības un zinātnes ministrija, mēs liekam iekšā to, ka finansējums nedrīkst tikt novirzīts sportistiem, kuri piedalās spēlēs, kurās piedalās Krievijas un Baltkrievijas atlēti. 

Nu, sacensībās? 

Jā, sacensībās.” 

Ministre uzsver, ka šajā jautājumā nav iespējama pelēkā zona, tāpēc Latvijas pozīcijai jābūt striktai. Jebkuru izņēmumu agresorvalstis varētu izmantot savā labā.

Intervija - Anda Čakša, Izglītības un zinātnes ministre (JV)

“Tas nebūs vienpersoniski mans lēmums. Mums vēl ir paredzēta kopīga diskusija vēl ar Ārlietu ministriju, kā to visu risināt un šķetināt uz priekšu. Te ir gan morālā šķautne, gan saprotot sportistu situāciju. 

Personīgi es uzskatu, ka nebūtu jāfinansē un jāļauj piedalīties sportistiem, kas ir tādā vienumā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.” 

Ja ministres iniciatīva atradīs dzirdīgas ausis, tad pavasarī gaidāmajā pasaules čempionātā hokejā Latvijas izlasē nevarēs spēlēt neviens no mūsu NHL hokejistiem, kā arī, piemēram, Vācijas līgā spēlējošie. Pretējā gadījumā Hokeja federācija riskētu palikt bez valsts finansējuma. Tāpat Latvijas Olimpiskā vienība būs jāpamet vadošajiem tenisistiem un riteņbraucējiem, un šie sportisti arī izlašu līmenī vairs nevarēs pārstāvēt Latviju.

Intervija - Dace Gulbe, Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāve

“LOK uzskata par nepieļaujamu Latvijas izlases sastāvā un individuāli piedalīties tādās starptautiskās sporta sacensībās, kas no dalības nav atstādinājušas Krievijas un Baltkrievijas sportistus, tai skaitā Olimpiskās kvalifikācijas sacensībās.”

Latvijas Olimpiskā komiteja skaidro, ka jautājums par konkrētu sportistu nākotni Latvijas Olimpiskajā vienībā tiks skatīts tās pilnsapulcē 17. februārī. Aptaujāto federāciju amatpersonas ir vienisprātis: Krievijas un Baltkrievijas sportistiem arī zem neitrāla karoga nedrīkst ļaut startēs olimpiskajās spēlēs, kā arī Eiropas un pasaules čempionātos. Tomēr attiecībā uz Latvijas sportistu individuālajām karjerām federācijas aicina ar pārsteidzīgiem lēmumiem nenodarīt pāri Latvijas sportam – it sevišķi, ja Ukraina saviem sportistiem dalību vienās sacensībās ar agresorvalstu atlētiem nav liegusi. 

Intervija - Toms Markss, Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs

“Ja mēs nevaram savākt punktus dalībai olimpiskajās spēlēs, tad mēs nevaram tur piedalīties. Manuprāt, daudz pareizāk būtu ļaut puišiem veikt savus darba pienākumus komandu sastāvos. Vēl viena lieta, ko nepieminēju – šajās sacensībās piedalās un piedalīsies arī Ukrainas sportisti. Ukrainas Riteņbraukšanas federācija šobrīd nav liegusi saviem sportistiem pārstāvēt savas profesionālās komandas.” 

Intervija - Ernests Gulbis, Tenisa savienības prezidents

“Nevaram ignorēt arī katra sportista individuālu viedokli, un mums ir jāuzklausa arī viņi, lai kopīgi nonāktu pie risinājuma, kur Krievijas agresija Ukrainā netiek leģitimizēta caur sportu, bet arī nenodarām pāri pašmāju sportistiem konkrētu starptautisku organizāciju lēmumu dēļ.”

Intervija - Roberts Pļāvējs, Hokeja federācijas ģenerālsekretārs

“Ja izmaiņas noteikumos tiktu attiecinātas tādā apmērā, kā tas izskanēja raidījumā, tad tas nākotnē varētu apgrūtināt ne tikai Latvijas hokeja izlases komplektāciju, bet arī mūsu valstsvienības konkurētspēju pasaules līmenī. Mēs vienmēr esam respektējuši un cienījuši valsts pieņemtos sporta likumus, to grozījumus. Rūpīgi sekosim līdzi notikumu gaitai, un lēmumus pieņemsim valsts pieņemto normu ietvaros.” 

Satversmes 106. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Savukārt 116. pantā atrunāti gadījumi, kādos šīs tiesības var ierobežot: lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Latvijas Televīzija aptaujāja vairākus respektablus juristus – neviens nesaskatīja pietiekamu iemeslu sportistu ierobežošanai piemērot Satversmes 116. pantu, bet galavārds tik un tā piederētu Satversmes tiesai. Neoficiāli zināms, ka par ministres Čakšas pausto ieceri kuluāru līmenī izbrīnu pauduši arī viņas partijas biedri.