Tagad par to atgādina vien Zemeņu iela un Aleksandra Kublinska dziesma «Zemeņu lauks», kas esot tapusi Jūrmalā. Individuālie zemeņu dārzi vispirms cieta padomju varas īstenotajā kolektivizācijā, bet jaunajos laikos kapitulēja Eiropas dienvidu zemeņu audzētājiem.

Krāšņie zemeņu stāsti tagad kļuvuši par Jūrmalas folkloru, bet ogu audzētāju darbarīkus (un balvas!) iespējams apskatīt Jāņa Vēliņa privātajā krājumā Asaros un Jūrmalas muzejā. Taču kā zemenes ar putukrējumu mums, filmētājiem, bija Mellužos atrastais zemeņu dārzs.