Lāčplēša dienā  - 11. novembrī – raidījumā «Daudz laimes, jubilār!» ciemiņš – aktrise Ausma Kantāne-Ziedone. Dzimusi gan dienu iepriekš -10. novembrī, Mārtiņos, - Ausmai 11. novembris, kā jau Latvijas patriotei un kultūras nesējai, ļoti piestāv.

Jo dziļākajā nozīmē būt patriotam nozīmē domāt par Latviju. Proti, lielas lietas sākas ar sapņošanu, analizēšanu, izprašanu. Un Ausma kopā ar vīru, dzejnieku Imantu Ziedoni ir daudz domājusi par Latviju. Ausma pati saka: "Būtībā es esmu zinātnieks. Man patīk tas domāšanas un pētīšanas process. Tas, ko sauc par «prāta kutināšanu…»

Ausma Kantāne dzimusi Rīgā, strādnieku ģimenē. 1960. gadā beigusi Rīgas 1. vidusskolu. 1963. gadā  -Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra fakultāti un uzsākusi darbu Dailes teātrī. Viņas aktrises karjera veidojās padomju laikā un vainagojās ar  atzinību: 1976. gadā Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums, 1990. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums. Pirmās lomas - Nastja Alekseja Arbuzova lugā «Mūs kaut kur gaida» (1963), Anitra Henrika Ibsena  «Pērā Gintā» (1964). Neilgi pēc ienākšanas Dailes teātrī – jau Spīdolas loma Raiņa «Ugunī un naktī» (1965) un Aņa Edvarda Radzinska «Filma top...» (1966).

Vairākās lomās 1967. gadā piedalījusies Imanta Ziedoņa «Motocikla” dramatizējumā P. Pētersona režijā. Vēlāk galvenās sieviešu lomas daudzās lugās. Piemēram, Lēdija Anna Viljama Šekspīra »Ričardā III« (1972) un Ilze  Rūdolfa Blaumaņa »Īsā pamācībā mīlēšanā" (1973).

Diemžēl agrāko gadu iestudējumu ieraksti LTV arhīvā nav atrodami tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Televīzijā ierakstīt vēl neko nemācēja, viss tika translēts tiešraidē. Taču arhīvs glabā daudz interesantu ierakstu no vēlākiem gadiem. Māksliniecei pašai mīļā atmiņā ir Silvijas Fauleres tēls Klēra Būza lugā «Sievietes, sievietes...» (1986), Dana Pētera Pētersona lugā  «Mirdzošais un tumši zilais» (1987), Ekebijas majoriene Selmas Lāgerlēvas «Gesta Berlingā» (1993) un sadarbība ar kolēģi Eduardu Pāvulu Ļeņina tēlā M. Šatrova lugā «Zili zirgi sarkanā pļavā».

Ausmas Kantānes filmogrāfijā gan var redzēt kadrus, kur aktrise ir pavisam jauna, gandrīz no skolas sola. Laikam viņas cilvēciskais šarms un sievišķīgais skaistums iekvēlināja kino režisorus:

1961 — «Kārkli pelēkie zied» — Lija, 1964 — «Kapteinis Nulle» — Sabīne. Vēlāk lomas filmās «Meldru mežs» — Janīna, «Kara ceļa mantinieki» — Laila, «Jūras vārti» — Aina, «Dubultnieks» — īstā māte.

Viena no Ausmas Kantānes raksturīgākajām īpašībām ir aizrautība. Cauri gadiem viņa staro, ja par kaut ko priecājas un sajūsminās. Ap Ausmu Kantāni allaž ir tāds polifonisks radošums. Iespējams, ka tieši tāpēc viņa bija arī politikā. Ar patiesu pārliecību un aizrautību – dzīvi Latvijā padarīt labāku.

Kopš 2006. gada 7. novembra Ausma Kantāne bijusi politiskās partijas «Jaunais laiks» frakcijas locekle. Bijusi ievēlēta 8. un 9. Saeimā. Darbojusies 2 pastāvīgās komisijās — Pilsonības likuma izpildes komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā.

Tagad – Ausma ir prom no teātra, bet ilgus gadus strādā psiholoģijas nozarē, ko aktrise arī akadēmiski studējusi. «Es strādāju ar Rīgas Doma kora skolas jauniešiem,» paskaidro māksliniece. «Es mācu viņiem, kā kļūt par personībām!»

Lūk, šāds teikums ir Ausmas Kantānes garā! Motivēt citus, uzburt sapņus - tas ir Ausmas talants, ko viņa līdzdalīja ar Imantu Ziedoni. Un ko tas gods ir piedzīvot visiem mums. 2017. gada 18. novembrī A. Kantāne apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru.