• Ceturtdiena, 2019. gada 21. novembris
  • Vārda diena: Andis, Zeltīte
  • Rīgā +4.9°C, D vējš 3.6m/s, 773mm Hg, 83%
LSM Bērnistaba

Nacionālie dārgumi.100 g kultūras. Elza Radziņa

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras

Savas paaudzes karaliskākajai aktrisei Elzai Radziņai – 100!

Viņai bija lemts garš, skaists un grūts mūžs. Pielūgta, novērtēta, apbrīnota, Elza Radziņa nekad nekļuva par večiņu. Aktrise, kura prata sevi publiski pasniegt, pat klusējot aizpildīt skatuvi. Viņai piemita lielām aktrisēm piedēvētais noslēpums, ko pa īstam neatminēt pat vairāk nekā 40 kinolomās un simts skatuves tēlos. 

Jelgavas teātra koriste kļuva par Nacionālā teātra primadonnu, kurai žurnālisti neuzdrošinājās uzdot neērtus jautājumus.  Pat ja viņa uz mirkli salīka, tad, lai pēc tam izslietos, kā pati Laima filmā «Maija un Paija» vai greznā meitu māte filmā "Pūt, vējiņi!”. Elza Radziņa Latvijā bija gandrīz kanonizēta, bet leģenda dzīvo, kamēr to atceras!

Pirmo reizi uz ekrāna parādījusies 32 gadu vecumā, kā Raiņa māsa Dora Jūlija Raizmana filmā Rainis (1949). Mazliet statiskais Elzas Radziņas tēlojums jaunus kino piedāvājumus neveicināja. Kino likteni izmainīja Grigorija Kozinceva piedāvājums – tolaik krieviski nerunājošajai aktrisei spēlēt Inokentija Smoktunovska Hamleta māti. Par vienu no filmas panākumiem uzskatīja tieši karalienes un viņas dēla fatālo nespēju saprasties, taču zem dzelzs lēdijas karaliskajām drānām pulsēja karstas asinis. «Hamletam» (1964) tā laika noslēgtajā kino sistēmā bija negaidīti veiksmīga starptautiskā aprite, kas deva aktrisei arī unikālu tikšanos ar Lourensu Olivjē pēc viņa Otello izrādes Londonā.

Karalisko kaislību atblāzmu vēlākajos gados kino skatītāji saskatīja katrā viņas darbā: Purva bridējs (1966), Mērnieku laiki (1968), Klāvs Mārtiņa dēls (1970).

Tomēr Elzas Radziņas īstais liktenis bija teātris. Ar viņu strādāja leģendārais Alfrēds Jaunušāns, vēlāk arī viņa pēcteči Mihails Kublinskis un Edmunds Freibergs. Ar gadiem Elza Radziņa kļuva aizvien azartiskāka, spēlējot arī spilgtas raksturlomas.

Komentāri (1)

Gita Morris Vāgenheima
Prasīties prasījās starp raidījuma viesiem - Elzas Radziņas skatuves un kino virsotņu lieciniekiem - redzēt un dzirdēt Maigu Grīnbergu, Viktoru Hausmani, Māru Zemdegu, Jāni Kubili, Jāni Streiču, Uldi Dumpi, dzīvesbiedru Šalkoni... Varbūt arī pa kādam kolēģim/laikabiedram no citiem Latvijas teātriem. Un - starp citu - nevis "mazliet statiskais" Raiņa māsas Doras tēlojums neveicināja jaunus kinolomu piedāvājumus, bet gan tas, ka Rīgas kinostudija neuzskatīja Radziņu atbilstošu savam tālaika sievietes skaistuma etalonam, kamēr pēkšņi viņas skaistumu PAMANĪJA talantu meklētāja Kozinceva "Hamletam."

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Neatkarības karam – 100

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Latvijas Universitātei – 100!

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras
Anotācija

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Neatkarības karam – 100

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras
Anotācija

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Latvijas Universitātei – 100!

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras