• Otrdiena, 2019. gada 10. decembris
  • Vārda diena: Judīte, Guna
  • Rīgā +3.2°C, DA vējš 3.1m/s, 751mm Hg, 85%
LSM Bērnistaba

Diskusija. 100g kultūras. Kāpēc Latvijā nemīl feminismu, bet mīl svinēt 8. martu?

Diskusija. 100g kultūras

Pēc kārtējās Sieviešu dienas uzdodam jautājumu – kāpēc Latvijā mīl svinēt 8. martu, bet nepavisam  nemīl feminismu – sieviešu līdztiesības ievērošanu visās dzīves jomās? Kas uztur mītus un aizspriedumus, ka feministes ir lesbietes un vīriešu nīdējas? Kāpēc valstī, kurā valda sieviešu skaitliskais pārsvars, svarīgāko politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanā toni joprojām nosaka “vīriešu klubiņš”? Kā patriarhālais sabiedrības modelis ietekmē abu dzimumu sadarbību un vai sieviešu tiesību aizstāve dzejniece Aspazija, kuras 150. dzimšanas dienu drīz atzīmēsim, būtu gandarīta par šodien redzamo ainu?  Par feminisma īpatnībām 21. gadsimta Latvijā ar studijas viesiem diskutēs Kristīne Želve un Gustavs Terzens.

Komentāri (8)

pundursusurs
sava pieeja feminismam, jāatrod savs ceļš, kurš pat varētu būt tiešām unikāls pasules kontekstā. Taču, tā vietā tomēr ir vieglāk pūst importa stabulītēs, ko naski arī darīja abas studijas viešņas. Izskatās, ka lielā saruna vēl būs kaut kad nākotnē.
inga_gaile
Izrādei "Trauki" ir divas režisores - es un Marta Elīna Martinsone.
Gita Morris Vāgenheima
Kristian, tieši kādā ziņā Latvijā, 2015. gada 12. martā sievietes nebauda tādas pašas tiesības kā vīrieši? -
Un par fenimisma fenomenu runājot, nevajadzētu ierobežoties tikai ar padomju/post-padomju periodu. Ir jau latviešiem vēl arī pirms-padomju un pirms-Ulmaņlaiku un pirms 1918. gada periodi. Vai tad tie vairs neskaitās [līdzīgi kā latviešu sportistu olimpiskās uzvaras un rekordi padomju periodā]?
Kristians Zalāns
Lai gan nevienlīdzību ir grūti attēlot skaitļos, pievienoju tādu mēģinājumu. http://eige.europa.eu/content/gender-equality -index#/country/LV
Iespējams tiesības nav precīzākais vārds jo mudina domāt tikai par juridisku regulējumu. Pēc likuma Latvijā ir aizliegts kādam maksāt vairāk tikai tāpēc, ka viņš ir vīrietis. Tāpat arī runājot par iestāžu vadītājiem, kā viens no atlases kritērijiem parasti netiks minēts dzimums, taču aptuveni reālo sadalījumu var aplūkot augstāk esošajā linkā. Citās jomās/rādītājos, savukārt, tiek diskriminēti vīrieši, taču arī tajās feminisma idejas pielietojums var palīdzēt vismaz uzdot jautājumu "kāpēc?".
Kristians Zalāns
Gita, feminisma aktualizēšanai nebūtu pamata situācijā kurā sievietes baudītu tādas pašas tiesības kā vīrieši. Latvijā abi dzimumi cieš no dzimtes stereotipiem un tiem piesaistītajām kultūras normām. Fenomens, ka post-padomju valstīs viedoklis, ka feminisms šajās sabiedrībās ir lieks bieži izskan tieši no sievietēm ir pielīdzināms sava veida Stohkolmas sindromam kurā apspiestā puse izvēlās akceptēt un identificēties ar notiekošo lai tā iegūtu vismaz nedaudz varas un pašnoteikšanās sajūtu.
Ginta Vēja
Noteikti vajadzētu turpinājumu šai diskusijai.
Gita Morris Vāgenheima
Ja ar feminismu/sieviešu emancipāciju saprot sieviešu cīņu par neatkarību patriarhālisma apstākļos, tad jāatceras, ka latviešu sabiedrībai ir raksturīgs matriarhālisms, ko, cita vidū, simbolizē arī Brīvības piemineklis un Brāļu kapu ansamblis - ar tur dominējošajiem sievietes/mātes tēliem. Ja mēs paskatāmies ar vēsu prātu un nemēģinot sev uzspiest rietumu patriarhālajās sabiedrībās radušās feminisma idejas, tad redzam, ka arī šodien Latvijā netrūkst sieviešu, kuras aktīvi rosās vadošos amatos visdažnedažādākajās jomās. Kāpēc Latvijā nemīl feminismu? - Varbūt tāpēc, ka Latvijā feminismam nav nekāda pamata?!?
pundursusurs
Jūs, Gita, ļoti trāpīgi pateicāt un tieši tāpēc Jūs varētu tikt diskreditēta nosaucot par post-padomju sievieti vai kā tamlīdzīgi (arī studijas vieses kad īsti nebija ko sacīt pēc būtības, aizklājās ar šo terminu kā ar vīģes lapu). Vēsturiski Latvijā bez šaubām nav nekāda pamata Vakareiropas feminisma paradigmām, kuras pārstāvēja Veinberga un Putniņa (mazākā mērā Sīlis). Iemesli ir vairāk kā viens, taču būtiskākais ir tas, ka Latviju pēdējā gadsimta laikā no jauna 2 reizes uzcēla sievietes. Tas notika pēc abiem pasaules kariem. Protams, ka kolektīvās latviešu psihes līmenī mēs visi esam feministiska matriarhāta produkti. Un tieši tāpēc Vakareiropas feminismam šeit nav īsti kur ieķerties. Ne vīriešu, ne sieviešu apziņā. Iespējams, t.s. klasiskā feminisma iztrūkums Latvijas sabiedrībā ir daļa no kolektīvi psiholoģiskā sieviešu parāda vīriešiem, kuri masveidā apmira 2 karos, bet nevienu tā īsti neuzvarēja? Šai ziņā vērtīga bija Sīļa doma, ka Latvijas sievietēm beidzot būtu jākonstruē sava

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Diskusija. 100g kultūras. Kādi ir LGBT Eiropraida mērķi un ietekme uz sabiedrību? 42

Diskusija. 100g kultūras
Anotācija

«Diskusija. 100g kultūras». Kādi ir LGBT Eiropraida mērķi un ietekme uz sabiedrību? 3

Diskusija. 100g kultūras
Anotācija

«Diskusija. 100g kultūras». Vai jaunie satiksmes noteikumi mazinās kašķus uz ceļa? 1

Diskusija. 100g kultūras

Diskusija. 100g kultūras. Kāpēc Latvijas sabiedrība noraida bēgļus? 1

Diskusija. 100g kultūras