Personība. 100 g kultūras. Egils Siliņš

"Kā man Spānijā pietrūkst no Latvijas? Meža smaržas. Kad pagājušajā vasarā nolija lietus, es Apšuciemā gāju vairākas reizes ārā un smaržoju, smaržoju …, “ par savu dzīvi Spānijā un Latvijā stāsta pasaulē labi zināmais operdziedātājs Egils Siliņš.

Egilu filmējam tajos īsajos brīžos, kad viņš ir Latvijā. Dziedātājs atjoko -

«nezinu, kur es vairāk gada laikā esmu bijis mājās – nedēļu Spānijā vai nedēļu Latvijā. Un tas laiks, kuru pavadu Latvijā, man ir sadalīts pa minūtēm, ja kaut kas nobrūk, kāds kavējas, viss sabrūk. Laiks man ir zelta vērts.»

Raidījuma veidotāji ir līdzās Egilam Barselonas operā (Gran Teatre del Liceu), Rubinšteina «Dēmona» pasaules pirmizrādē. Tur Siliņš šopavasar dziedāja četru teātru veidotā iestudējumā. Dēmons ir Egila Siliņa loma jau daudzus gadus - vīrišķīga un spēkpilna. Režisors Mihails Bertmans dziedātāju raksturo īsi un precīzi - «kārtīgs vecis». Ovācijas skan jau ģenerēlmēģinājumā.

Basbaritons Egils Siliņš uzstājas izcilos opernamos. Tikai vienā gadā vien - Tokija, Bilbao, Elbas filharmonija Hamburgā, Drēzdene, Minhene, Cīrihe, Rīga, Cēsis … Bet jūlijā viņu gaida slavenais Baireitas festivāls ar Vāgnera «Loengrīna» iestudējumu.

Ceļš uz Baireitu piedzīvots jau studiju gados, kad kopā ar Mūzikas akadēmijas kori un Imantu Kokaru tur dziedājuši. Toreiz tikko bija sabrukusi padomju valsts, naudas nav, studentiem vēderi tukši, un šodienas mūzikas slavenības – Egils Siliņš, Andris Veismanis un Juris Vaivods dziedājuši autobusa pieturā. Pieticis ēdienam un vēl skaņu diskiem!

Egilu Siliņu var apbrīnot par viņa mērķtiecību. Līgatnes papīrfabrikas puika, kuram mamma strādāja trijās maiņās un gludināja papīru, jau no mazotnes vasarās lasīja jāņogas un pelnīja naudiņu velosipēdam, pats izvēlējās Siguldas mūzikas skolu un stiepa smago mežragu uz autobusu un vilcienu, lai brauktu mācīties...

«Man gribējās būt pirmajam,» atzīstas Egils. Dziedātājs perfekti runā vācu valodā, arī angliski un tagad arī spāniski. Spānija ir viņa mājas jau vairāk nekā desmit gadus, ģimene un mīlestība – sieva Karmena, kura dodas līdzi turnejās.

Egila sieva gan jokojot - «tev vienalga, kur dzīvot, ka tikai tuvu lidosta...». Un nav jau tālu arī Latvija – viņa mājas Apšuciemā, paša koptais dārzs un meža smarža.