Šodiena iesākās ar neierastu aukstumu un lietu, bet es esmu patiesi laimīga par šo dienu, jo notika tik daudz kas un mēs apmeklējām tik daudz vietas. Bet vislielākais prieks ir par to, ka es beidzot nokļuvu Mežaparkā, tieši ģenerālmēģinājuma laikā.

Auksto un lietaino dienas daļu no rīta mēs pavadījām Daugavas stadionā, kur notika ilgi gaidītais tautas deju kolektīvu lielkoncerts «Līdz varavīksnei tikt». Tā laikā šķita, ka visi skatītāji bija aizturējuši elpu, jo koncerts, protams, bija apbrīnojams. Par to jau iepriekš man nebija šaubu, jo jau tad, kad apmeklēju mēģinājumu un redzēju tikai vienu deju, biju kārtīgā šokā par iespaidīgo uzvedumu. Par spīti lietum un aukstumam, koncerta dalībnieki dejoja ar smaidiem uz lūpam, kas bija patiešām pārsteidzoši, jo, acīmredzami, laikapstākļi viņiem nenozīmēja neko.

Pēcāk devāmies uz infocentru pie Origo, lai filmēšanas grupa varētu izveidot sižetu par to, kur var atrast pazaudētās mantas. Šo mantu apskate bija diezgan jautra, jo uz informācijas centru atnestas pat nesaprotamas vai vienkārši savādas lietas, piemēram, bērna knupītis vai arī tāda kā kartona truba, kas bija iesaiņota tai piemērotā auduma maisiņā.

Tā visa mūsu dienas programma būtu beigusies, ja vien pilnīgi netīšām nesatiku otro filmēšanas grupu, kas devās tikai sākt filmēt savus sižetus. Es izmantoju izdevību un devos līdzi.

Ar saules un siltuma parādīšanos mēs devāmies uz Vērmanes dārzu, kur varēja atgūt visas nedēļas laikā veidotos māla podiņus un traukus, kurus dedzināja ceplī un tad pasniedza tos īpašniekiem. Vērmanes dārzā piedāvāja arī pavisam vasarīgus ēdienus — zemenes un ķiršus, bet vēl bija pašcepta maize seno laiku stilā, kura bija tiešām garšīga. Paralēli tam bija arī modes skate vai mīmu uzstāšanās. Notiekošais bija tieši tāds, kā tas bija nosaukts: «Burtiski burvīgs burziņš».

Un visbeidzot — Mežaparks, kurā norisinājās noslēguma koncerta «Manā dziesmā tu...» ģenerālmēģinājums. Dalībnieku skaits bija vienkārši kas prātam netverams — 12 500 bērnu un jauniešu. Kaut gan deju lielkoncertā bija 16 700 dalībnieki, nezin kādēļ Mežaparkā svētku dalībnieki izskatījās daudz vairāk. Skatoties apkārt, visi ar tik smaidīgām sejām, starojošu prieku un nepacietību gaida savu uznācienu uz lielās skatuves daudzo skatītāju priekšā. Visi dziedātāji smējās uz nebēdu un viedoja paši savas spēles, piemēram, visiem garāmejošiem sist pieci, kas neliekas nekas tik jautrs, bet dziedātājiem jebkāda darbība likās smiekīga un jautra, kas pats par sevi liek visiem pasmieties. Pozitivitāte, kas virmoja Mežaparka gaisotnē, priecēja ne tikai visus pasākuma apmeklētājus, bet šķiet, ka tā bija izplatījusies pa visu Mežaparku.

Par nelaimi, lielkoncertu tuvošanās liecināja par šīs nedēļas beigām, kas paskrēja tik ātri, ka man visas pagājušās dienas ir kā viena un es tiešām nespēju atšķirt, kas notika katrā dienā, jo viss ir viens liels piedzīvojums. Ja pirmo reizi apmeklē šādus svētkus, tad tiešām ik diena ir patīkams piedzīvojums, jauna pieredze un sajūtas.