Kas jāmaina Latvijas sportā? - 40 000 eiro sāpju nauda par nepareizu bērna trenēšanu

Turpinājumā – kas jāmaina Latvijas sportā? Latvijas tiesu praksē radīts jauns precedents - par nepareizu jaunā sportista trenēšanu piedzīta kompensācija no vairākiem atbildētājiem – sākot ar treneri, beidzot ar valsti. Kāpēc tā notika un ko no tā mācīties, pētīja Andris Auziņš, Juris Valdovskis un Raimonds Rudzāts.

Plašu rezonansi sabiedrībā iemantojis tiesas spriedums par morālās kompensācijas piedziņu. Par nepareizu jaunā hokejista trenēšanu un nepietiekamu veselības kontroli kompensācija 40 000 eiro apmērā solidāri tiks piedzīta no trenera Vjačeslava Nazarova, viņa pārstāvētā sporta klubs “Stars” un Veselības ministrijas. 1985. gadā dzimušais hokejists pirms 20 gadiem piedzīvoja klīnisko nāvi un kļuva par otrās grupas invalīdu. 

Viņa treneris Vjačeslavs Nazarovs notikušajā vaino vecākus, kuri, pēc Nazarova teiktā, dzinuši puisi nāvē un slēpuši no trenera informāciju par sirdsdarbības traucējumiem. Cietušā sportista advokāts šādus apgalvojumus noliedz, norādot, ka Nazarovs lietas izskatīšanas gaitā pieķerts melos. 

Intervija - Agris Bitāns, Cietušā sportista advokāts

Sākotnēji viņš noliedza, ka vispār ir treneris. Tad viņš teica: es netrenēju nopietni, man nebija darba līguma. Beigu beigās – es tur kaut ko konsultēju, bet es nebiju īstais, nopietnais treneris. Tad, loģiski, nācās meklēt gadagrāmatas un citus dokumentus, jo arī sporta klubs teica: tā ka bija, tā ka nebija treneris. Kas bija cits treneris, mēs nezinām, neteiksim.” 

Valsts pie atbildības saukta, jo ikgadējās pārbaudes sportistam veiktas Veselības ministrijas pakļautībā esošā iestādē. Advokāts Bitāns norāda, ka ārsti sportista vecākus nebija brīdinājuši par riskiem veselībai. Lietas izskatīšanas gaitā tika fiksēti arī mēģinājumi sagrozīt hokejista medicīnas vēsturi, papildinot to ar jauniem ierakstiem. 

Intervija - Agris Bitāns, Cietušā sportista advokāts

Jā, tagad – tad, kad hronoloģiski salika visus izmeklējumus un sāka vērtēt sieniņas biezumu, teica: redziet, ja mēs skatāmies vairāku gadu garumā, varam pamanīt, ka notika progress. Bet – tad tas bija kādam jāsaliek un šīs sieniņas biezums jāredz!”

Sporta kuluāros jau sen runā, ka sirds aritmija ir novērojama lielai daļai Latvijas hokejistu. Bijušais izlases spēlētājs, tagad hokeja treneris Rodrigo Laviņš par šo tēmu raksta doktora disertāciju un apstiprina, ka tas nav pārspīlējums vai izdomājums. 

Intervija - Rodrigo Laviņš, Hokeja treneris 

Mūsu treneri domāja, ka tās tantes dispanserā kaut ko nepareizu stāsta. Mums bija aritmija. Es pēc sevis saku: es biju vājš un slims bērns. Jo mums divu nedēļu Kandavas nometne. Lai kāds vēl man pasaka, ka tās nometnes deva rūdījumu. Neko nedeva! Reāli veselībai nodarīja kaitējumu.” 

Laviņš ir novērojis, ka liela daļa Latvijas bērnu un jauniešu treneru savā metodikā neko nav mainījuši. Bijušais Latvijas izlases kapteinis pret viņiem ir skarbs un vairākkārt lieto apzīmējumu – nožēlojami. 

Treneris Nazarovs nav taupījis publiskus pārmetumus cietušā puiša vecākiem. To, ka vecāki savās ambīcijās pārspīlējuši, neoficiālās sarunās tagad atzīst arī bijušie komandas biedri un viņu vecāki. Advokāts Bitāns pārmetumus noraida, sakot, ka tāda retorika sākusies tikai pēc nelaimes gadījuma. Līdz tam jaunais hokejists citiem ticis stādīts kā piemērs. 

Tomēr vecāku ambīcijas bērnu hokejā ir tēma, par kuru būtu jārunā daudz vairāk, uzskata aptaujātie eksperti. Rodrigo Laviņš norāda, ka pārlieku fanātiski vai emocionāli vecāki trenerim būtu jāpavada līdz halles izejai. 

Intervija - Rodrigo Laviņš, Hokeja treneris

Treneris ir atbildīgs arī par vecākiem. Ja tavas komandas vecāki spēles laikā bļauj, rupjiem vārdiem lamā pretinieku komandu, tad tāds esi arī tu.” 

Intervija - Jurita Smiltiņa, Sporta psiholoģe

Pat tad, kad treneris runā ar vecākiem par to, ka bērnam ir acīmredzama psihoemocionālā pārslodze, un tas ietekmē viņa fizisko veselību un, protams, emocionālo veselību, vecāks bieži nedzird to.” 

Speciāliste skaidro, ka pārlieku augstas vecāku ambīcijas ir problēma, ar ko vairāk saskaras mūsu platuma grādos, bet retāk novērojama Skandināvijā vai Rietumeiropā. Iemesli tam meklējami pašu vecāku audzināšanā, kas nereti bijusi ieturēta nosacījumu stilā, līdz ar to vecākiem pašiem mēdz iztrūkt vērtības apziņas. 

Intervija - Jurita Smiltiņa, Sporta psiholoģe

Ko mēs redzam: vecāks caur bērna panākumiem pazaudē bērna vērtību, jo viņš mēģina saskatīt savu vērtību. Es esmu vērtīgs tad, ja manam bērnam ir panākumi.” 

Pētījumi parāda, ka šādā stilā audzinātiem bērniem pēc aktīvā sporta pamešanas ir lielāks atkarību risks. Latvijas sportā netrūkst bēdīgu gadījumu, kad teorija piepildījusies arī praksē.