KJLS? Biatlons - Galvenais treneris tikai uz papīra, bērniem patronas – uz svētkiem

Latvijas biatlonā elites līmeņa rezultātus spēj uzrādīt tikai Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika. Pārējo Latvijas biatlonistu uzvārdi Pasaules kausa sacensībās ir meklējami finiša protokolu beigās. Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents Gundars Upenieks uzskata, ka situāciju veido vairāku faktoru summa.

Intervija - Gundars Upenieks, LBF viceprezidents

«Viss kopā droši vien. Trūkst sportiskā materiāla, trūkst zinošu treneru, trūkst finansējuma. Bet tas neizslēdz to, ka ar laiku mums parādās jauni, labi, perspektīvi audzēkņi.»

Kā perspektīvākos viņš izceļ Renāru Birkentālu un Kirilu Matjuhinu, kuriem varētu būt pa spēkam sasniegt to pašu līmeni, kādā startē Rastorgujevs un Bendika. Birkentāls pasaules junioru čempionātā 15 kilometru klasikā ierindojās 19. vietā, bet Matjuhins bija 22.

Atzīstamas vietas pasaules junioru čempionātos savulaik uzrādījis vēl vesels pulks Latvijas biatlonistu, taču pieaugušo līmenī karjeru visi noslēdza priekšlaicīgi, jo bija jādomā, kā pelnīt iztiku.

Intervija - Gundars Upenieks, LBF viceprezidents

«Ielēkt Latvijas Olimpiskajā vienībā praktiski nav reāli. Varbūt ar kādiem atsevišķiem izņēmumiem – varbūt kādreiz tādi būs. Savukārt Biatlona federācijai tā rocība nav tik liela, lai mēs spētu viņus nodrošināt tā, ka viņi spētu iziet visu sagatavošanās periodu, būtu finansiāls atbalsts algas veidā un sagaidītu tos 3-5 gadus.»

Upenieks lēš, ka, lai talantīgākos biatlonistus noturētu sportā un maksātu viņiem algas, federācijas budžetu vajadzētu dubultot. Šobrīd tas ir nedaudz lielāks par 500 tūkstošiem eiro. Apmēram pusi no budžeta veido Starptautiskās Biatlona federācijas dotācija. Arī tās apmērs nākotnē ir apdraudēts: ja diskvalificēts tiks Andrejs Rastorgujevs, ievērojami cietīs federācijas budžets, atzīst Upenieks, jo dotācijas apmēru veido ne tikai dalība sacensībās, bet arī sasniegtie rezultāti.

2018. gadā Talsu sporta skolas treneris Jānis Neimanis publiski sūkstījās, ka patronu trūkumu dēļ treniņos bērni veic tikai trīs šāvienus, bet pret ceturto un piekto mērķi tiek praktizēta tukššaušana.

Intervija - Jānis Neimanis, Biatlona treneris

«Esam jau kļuvuši bagātāki. Varam jau atļauties pirms svarīgākām sacensībām bērniem iedot piecas patronas. Bet tad, kad ir lielais taupīšanas režīms, tad turpinām tāpat – ar trīs patronām, četrām. Tādā pašā veidā.»

Kā vienu no lielām problēmām Neimanis izceļ izlašu sistēmas neesamību. Treneri labprātāk strādā katrs savā nodabā, kā rezultātā trūkst kopīga redzējuma, vadlīniju un nodrošinātu apstākļu.

Intervija - Jānis Neimanis, Biatlona treneris

«Jaunatnes izlase tikai sapulcējas uz starptautiskām sacensībām. Tā vispār nepastāv. Tā jau ir tā lielākā [problēma]. Es tagad uzturu sakarus ar Lietuvas biatlona treneri, gadās arī ar igauņu – viņiem tomēr ir jauniešu izlases.»

Upenieks atzīst, ka arī Latvijas izlases galvenais treneris Ilmārs Bricis amatu ieņem tikai formāli. Realitātē sportistiem ir katram savi treneri, kuri gan lielākoties uz sacensībām līdzi nedodas.

Intervija - Gundars Upenieks, LBF viceprezidents

“Mums šobrīd ir tāda situācija, ka mums nav galvenā trenera, kurš apkopo visus un ir atbildīgs par pieaugušo, junioru un varbūt pat jauniešu izlasi. Nav mums tāda.

Bet tas ir labi? Man tas neizklausās pārāk optimāls variants.

Droši vien. Bet, es saku – mēs esam tādā situācijā.

Ko neveido savstarpējās antipātijas un domstarpības biatlona sabiedrības iekšienē?

Kā jau daudzos sporta veidos, nav vienprātības vienmēr visos jautājumos.”

Biatlona treneris Intars Berkulis panīkumu skaidro ar zemo konkurenci. Tā atstājot iespaidu uz sportistu motivāciju, jo mazās konkurences apstākļos iekļūšana Pasaules kausa apritē esot teju neizbēgama.

Intervija - Intars Berkulis, Biatlona treneris

«Ja būtu 10 – 12 [sportisti], es to kā piemēru minu, tad tomēr būtu konkurence. Tad arī būtu motivācija, ka es tomēr gribu būt stiprāks par viņu. Tā kā konkurences nav, tad arī attieksme ir citādāka: ka es tāpat kaut kad tikšu.»