Daudz laimes, jubilār!

Režisori mēdz teikt, ka Lilita Ozoliņa ir tuvu aktrises ideālam, ar ko gribas strādāt vēl un vēl. Komunikācijā atturīga, pat vēsa, patiesībā Lilita ir ārkārtīgi atbildīga perfekcioniste, kura visas sāpes, šaubas un grūtības pārvar vienatnē. Aiz atturīguma un vēsuma, šķiet, slēpjas liels jūtīgums un sievišķīgs trauslums. Aktrise saka, ka laimīgākais dzīves laiks bijis, kad pasaulē nāca meita Liliāna. Kā arī to, ka otrreiz aktrises profesiju vairs neizvēlētos: “Man kā cilvēkam nav nekā grūtāka kā šī milzīgā atkarība no citiem,” skaidro māksliniece. “Patiesībā es domāju, ka būtu varējusi gūt panākumus arī citās jomās.” Droši vien, ka tā. Vēl vairāk – vidusskolā, papildus mācībām apgūstot obligāto profesionālo izglītību medmāsas darbā, Lilitas plāns bija to turpināt augstskolā. Ja ne Aloizs Brenčs un Tautas kinoaktieru studija, kur Lilita sākumā iesaistās tikai nelielas intereses dēļ. Viss beidzas ar to, ka pedagogs Brenčs skolniecei Lilitai piedāvā Veltas lomu savā filmā “Kad lietus un vēji sitas logā”. Viņas partneri ir E. Pāvuls, H. Liepiņš un citas zvaigznes, ko jaunā meitene līdz šim redzējusi tikai starmešu gaismā. Lilita, aktiermeistarībā nepieredzējusi, izraud daudz asaru un katru dienu, izejot no kinostudijas filmēšanas paviljona, sola, ka otrreiz par tā slieksni vairs nekāps, bet gan dosies uz eksāmeniem Medicīnas institūtā. Taču viņas vēlme visu izdarīt līdz galam ir stiprāka par grūtībām. Vēlāk teātrī kolēģi Lilitu sauks par teicamnieci un apzinīgo pionieri, bet tāda ir Lilita Ozoliņa. Citādi strādāt viņa vienkārši neprot. 1969. gadā L. Ozoliņa absolvē Tautas kinoaktieru studiju, 1971. gadā – kļūst par diplomētu aktrisi. Patiesībā arī teātrī viņai lomas piedāvā krietni pirms studiju beigšanas, režisoriem patīk šī apņēmīgā meitene ar lielajām acīm. Patīk arī skatītājiem, kuri joprojām atceras Lilitas lomas filmās “Šahs briljantu karalienei” (rež. A. Brenčs, 1973), “Melnā vēža spīlēs” (rež. A. Leimanis, 1975), “Ezera sonāte” (rež. G. Cilinskis, V. Brasla, 1976), kā arī 7 sēriju filmu “Ilgais ceļš kāpās” – Martas loma dēvēta par Lilitas Ozoliņas populārāko kino lomu. Un kā gan ne? Teju visa Padomju savienība sekoja Martas un Artūra mīlestības izaicinājumiem vēsturiskajos līkločos. Pie tam – Raimonda Paula ģeniālās mūzikas pavadījumā. Lilita atzīst, ka nav no dziedošajām aktrisēm, taču LTV arhīvs glabā ne vienu vien dziesmu aktrises izpildījumā. Ja būtu jādzied duetā ar Uldi Dumpi, sirdij tuvāko kino partneri, Lilita to darītu atkal.