Kas jāmaina Latvijas sportā? - Par Kerča izpausmēm 9. maijā pilsonību atņemt nevar
Bijušais Latvijas izlases hokejists Aleksandrs Kerčs šā gada 9. maijā savus sekotājus sociālajā tīklā “Facebook” aplaimoja ar apsveikumu tā sauktajā “Uzvaras dienā”. 155 spēles Latvijas izlasē aizvadījušais Kerčs ar līdzīgu saturu bija izcēlies arī citus gadus. Dažas stundas vēlāk 9. maija ieraksti no Kerča profila publiskās daļas pazuda.
Lai arī Latvijas izlasi pārstāvējis kopš 1992. gada, par Latvijas pilsoni Kerčs kļuva 1997. gada jūnijā, kad Saeima viņam un vairākiem citiem hokejistiem piešķīra pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Latvijas Televīzija uzrunāja visas 14. Saeimā ievēlētās frakcijas paust savu pozīciju Kerča jautājumā, taču ne visas šo iespēju izmantoja.
Citāts - Kaspars Briškens, Saeimas deputāts (P!)
“Jautājums, vai tiek plānots rosināt kādas darbības Kerča pilsonības sakarā, vispirms, būtu jāuzdod valdošās koalīcijas partijām. Jo tieši koalīcijas partijas klusēja un vēl joprojām klusē par, piemēram, kremļa oligarha Pjotra Avena Latvijas pilsonību, kas viņam vēl aizvien ir, kaut arī šis cilvēks ir iekļauts Eiropas sankciju sarakstos. Kerčs acīmredzami slavina padomju režīmu, kas ne no likuma, ne no vispārcilvēciskās morāles puses nav pieļaujami. Aleksandrs Kerčs bija izcils hokejists, bet šajā jautājumā viņš diemžēl nav izmantojis iespēju ieturēt vienu no savām slavenajām pauzēm.”
Citāts - Artūrs Butāns, Saeimas deputāts (NA)
“Esmu rosinājis jautājumu par Aleksandra Kerča 9. maijā pausto viedokli izskatīt Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, kas atbild par pilsonības piešķiršanas jautājumiem. Nav izprotams, kādēļ cilvēks, kas spēlējis Latvijas hokeja izlasē, baudījis sporta līdzjutēju atbalstu un saņēmis Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem valsts labā, 9. maijā izvēlējies slavināt okupācijas režīmu un militāru agresiju.”
Citāts - Ingmārs Līdaka, Saeimas deputāts (AS)
“Hokejists acīmredzami neciena mūsu valsts pretimnākšanu, kas tika viņam izrādīta, piešķirot pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā. Pilsonības un Migrācijas lietu komisijā kopā ar PMLP izvērtēsim iespējamo rīcību. Paralēli tam frakcijas vadītājs Edgars Tavars ir lūdzis drošības dienestus izskatīt, vai Kerča rīcībā nav saskatāmās kriminālpārkāpuma pazīmes.”
Zīmīgi, ka savā iesniegumā Saeimai 1997. gadā Kerčs rakstīja, ka abi viņa bioloģiskie vecāki ir no Ukrainas. Uz Latvijas Televīzijas rakstiskiem jautājumiem par 9. maija publikāciju un attieksmi pret karu Ukrainā kopumā Kerčs atbildes nesniedza. Ikdienā viņš kā trenera asistents darbojas Zviedrijā, kur strādā kopā ar citu bijušo Latvijas izlases hokejistu Aleksandru Semjonovu. Arī Semjonovs 90. gados savu pilsonību izpelnījās par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Tāpat kā, piemēram, Oļegs Znaroks, kurš no pilsonības atteicās dažus gadus vēlāk un pieņēma Vācijas pasi, vai Viktors Ignatjevs, kurš joprojām strādā KHL.
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs, premjera partijas “Jaunā Vienotība” deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis nekādas konkrētas darbības Kerča jautājumā neiezīmē. Taču viņš pauž pārliecību, ka turpmāk pilsonības par īpašiem nopelniem Latvijas labā sportistiem piešķirt nevajadzētu.
Intervija - Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Saeimas deputāts (JV)
“Izlase – tas nav klubs. Tur nevar pirkt spēlētājus, kas citās valstīs šobrīd notiek, piemēram, basketbolā ar saspēles vadītājiem. Man tas liekas nepieņemami. Labāk būt 6. vietā ar savējiem spēlētājiem, nekā ceturtajā vai trešajā vietā ar kādu naturalizētu spēlētāju šādā pēc īpašiem nopelniem kārtībā.”
Valsts drošības dienests
“Aleksandra Kerča publicētais ieraksts neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību. Šāda rīcība ir potenciāli aizskaroša un provocējoša pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem 9. maijs atgādina par Padomju Savienības īstenoto Latvijas okupāciju un represijām pret Latvijas tautu.”
Pilsonības likuma 24. panta 1. daļā uzskaitīti gadījumi, kādos pilsonību var atņemt. Tai skaitā par propagandisku atbalstu valstīm, kas veikušas kara noziegumus. Valsts drošības dienests gan norāda, ka Kerča gadījumā šo pantu piemērot nevarēs.
Valsts drošības dienests
“Latvijas pilsonību ir iespējams atņemt tikai personām, kuras pilsonības atņemšanas gadījumā nekļūtu par bezvalstniekiem. Proti, šis tiesiskais instruments ir izmantojams tikai pret dubultpilsoņiem.”
Līdz ar to Aleksandrs Kerčs turpinās būt Latvijas pilsonis, ja vien neizdomās pieņemt kādas citas valsts pilsonību. Viņa precedents arī atraisa plašāku diskusiju par to, kā sportisko ieguldījumu nolikt uz vieniem svara kausiem ar pilsonisko nostāju.
