Atslēgas. Nezināmā neatkarības deklarācija

Ātri sapratuši, ka Hitlers nav vis nekāds atbrīvotājs no Staļina, bet tāds pats okupants, latviešu elite jaunajam režīmam sāka izrādīt pretestību. Mazāk ar ieročiem, vairāk ar spalvaskātiem. 1944. gada 8. septembrī, Rīgas Romas katoļu arhidiecēzē, bīskapa Jāzepa Rancāna dzīvoklī tapa «Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu».

Tās veidotāji noliedza abas okupācijas, un mērķis bija 1918. gadā proklamētās, demokrātiskās Latvijas valsts atjaunošana. Ar šo aktu pat tika atjaunots Latvijas Valsts prezidenta amats.

Ceļš, kas noveda pie neveiksmīgā mēģinājuma atjaunot neatkarīgu Latviju, iesākās gadu iepriekš. 1943. gada 13. augustā, vēl klusākā vietā Torņakalnā tika dibināta Latvijas Centrālā padome – organizācija, kas bija iecerēta kā pretošanās kustības avangards, visu brīvību alkstošo spēku vienotājs. Taču pasaulei par viņu vēlāk pieņemto deklarāciju nebija lemts uzzināt. Un pat ne Latvijas tautai. Vēsture atceras deklarācijas, kas bijušas sākums kam jaunam. Šī bija beigas. Daudzi šo stāstu dzirdēs pirmoreiz.