"Zemes stāsti". Jurijs Prokofjevs
"Es neesmu krievs, esmu "jauktenis". Bet latvietis es esmu vairāk nekā dažs mūsējais." Viņš neapvainojas, nečīkst un atbild ar smaidu. Viņš strādā vietā, kur citi saredz elles darbu – palienu pļavās Pededzes upes baseinā. Pie Jurija ir pieci gadalaiki. Piektais – plūdi – atnāk regulāri, vismaz divas reizes gadā.
400 hektāri, teju visi var būt zem ūdens. Nebūs tādas dienas, kad savu briežu dārzu viņš atstās likteņa varā. Arī toreiz, kad nebija, ko uzlikt uz galda, un bija tikai sapnis par savu saimniecību. Šis stāsts būs par dabas raksturu un māku sadzīvot arī bez karoga pagalmā. Jāmīl ir ar sirdi, nevis ar simboliem.
