Kas jāmaina Latvijas sportā? - Patrīcijas Eidukas panākumi: vai Latvijas sporta sistēma spēj tos sagremot?

Patrīcija Eiduka jau vairākas sezonas pārraksta Latvijas distanču slēpošanas vēsturi. Viņas spilgtākais panākums šosezon ir 5. vieta “Tour de Ski” posmā. Pasaules kausa kopvērtējumā Eiduka ieņem 13. vietu, bet kopumā punktus šosezon nopelnījušas 123 sportistes. Tā ir nebijusi situācija atjaunotās Latvijas vēsturē, kas vedina uzdot vairākus jautājumus.

Vai Eidukas rezultāti kvalificējas valsts izcilības mērauklai? 

Par izciliem sasniegumiem sportā 2022. gadā ar naudas balvām Ministru kabinets novērtēja 173 personas. To lokā bija arī Eiduka, kura saņēma 5 tūkstošus eiro par otro vietu pasaulē U23 vecuma grupā. 1. februārī viņai paliks 23 gadi. Lai viņa uz naudas balvām varētu pretendēt arī pēc pieaugušo mērauklas, tad viņai rezultātu latiņa būs jāceļ vēl augstāk. Proti, jāierindojas labāko trijniekā vai nu pasaules čempionātā, vai Pasaules kausa kopvērtējumā.

Vai rezultātu izaugsme ietekmēs valsts finansējumu? 

Patrīcija Eiduka ir Latvijas Olimpiskās vienības zelta sastāva sportiste. Par atrašanos augstākās raudzes sastāvā tiek piešķirts finansējums 32 000 eiro apmērā. To var tērēt gan sportistes ikmēneša pabalstam jeb atalgojumam, gan personāla algošanai, gan treniņu izdevumu segšanai. Paredzams, ka Eiduka saglabās vietu zelta sastāvā arī nākamajai sezonai un turpinās saņemt visus tos labumus, ko saņem citi Latvijas labākie olimpisko disciplīnu atlēti.

Vai Eidukas panākumi palielina finansējumu slēpošanai kopumā? 

Ja biatlonā sportistu izcīnītas vietas tiešā mērā korelē ar starptautiskās federācijas dotācijām Latvijas biatlonam, tad distanču slēpošanā šādas sistēmas nav. Eidukas rezultātu izaugsme nekādā veidā neietekmē Starptautiskās Slēpošanas federācijas dotācijas Latvijai. Taču Eidukas sniegums ietekmē valstu rangu, bet no tā – tiek rēķināti pabalsti transporta izdevumu segšanai Pasaules kausa posmiem.

Tikmēr Latvijas Sporta federāciju padomes finansējuma piešķiršanas kritērijos sava loma ir atvēlēta arī rezultātiem. 2022. gadā Latvijas Slēpošanas federācija saņēmusi nepilnus 26 tūkstošus eiro. Tie visi ir valsts budžeta līdzekļi. Finansējumu katrai federācijai aprēķina, saskaitot punktus trijos kritēriju grozos.

Pirmajā grozā tiek vērtēts federācijas juridisko biedru skaits un reģistrēto sportistu skaits. Otrajā tiek vērtēts federāciju aktivitāšu daudzums. Savukārt trešajā – augstie sasniegumi. Maksimālais iegūstamais punktu skaits par augstiem sasniegumiem ir piecdesmit, bet Slēpošanas federācija 2022. gadā spēja sakrāt vien 9,56 punktus. Jāatzīmē, ka 2022. gads slēpotājiem bija pārliecinoši labākais kopš neatkarības atgūšanas, jo visu laiku augstākie rezultāti olimpiskajās spēlēs tika sasniegti gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Raimo Vīgants ierindojās 20. vietā, bet Patrīcija Eiduka – 23. Lai pretendētu uz lielāku valsts finansējumu slēpošanas attīstībai, būtu jāmaina punktu piešķiršanas sistēma, lielāku lomu atvēlot katra sporta veida specifikas izvērtēšanai.

Vai Eidukas panākumi ir pārdodami sponsoriem? 

Patrīcijas Eidukas profilā sociālajā vietnē “Instagram” atrodamas vairāku produktu reklāmas. Tomēr Eiduka pagaidām nav pieskaitāma tam sportistu lokam, ar kuriem sadarboties tiecas Latvijas lielākie reklāmdevēji. Sporta sponsorēšanas tendences Latvijā uzskatāmi parāda, ka uzņēmēji labprātāk sadarbojas ar sporta organizācijām un komandām, nevis individuāliem atlētiem.

Vairāku Latvijas vadošo sportistu menedžeris Edgars Buļs, no malas izvērtējot Eidukas gadījumu, uzskata, ka viens no klupšanas akmeņiem ir tas, ka viņas sacensības netranslē neviens vietējais televīzijas kanāls. Un tas traucē piesaistīt krietni lielāku privāto finansējumu.

Intervija - Edgars Buļs, sportistu menedžeris

Faktiski slēpošanā mums nav bijuši panākumi. Uz šo sporta veidu reklāmdevēji praktiski neskatās. Patrīcija Eiduka var kļūt par slēpošanas celmlauzi Latvijā. Šobrīd viņai Latvijā ir jāņem viss, ko [sponsori] dod. Pēc tam, kad izdarīs vēl kaut ko lielāku, tad jau viņa varbūt varēs sākt arī izvēlēties.” 

Ziemas sporta veidi ir nišas produkts, līdz ar to piesaistīt tiem finansējumu ir sarežģītāk. Latvijas apstākļos Eidukai cīņā par uzņēmēju labvēlību traucē arī tas, ka citās ziemas disciplīnās ir bijušas vietas labāko trijniekā. Kā vērtē sporta menedžeris Edgars Buļs, vidējam skatītājam panākuma nianses un konteksts atkāpjas otrajā plānā, ja nav saskatāms medaļu mirdzums.

Intervija - Edgars Buļs, sportistu menedžeris

Vajadzētu iebraukt medaļās. Nepārprotiet – piekto vietu arī var pārdot. Var pārdot arī desmito un Patrīcijas gadījumā arī divdesmito. Jo viņa jau ir zīmols – jau par viņu runā. Bet, ja iekļūsti medaļās, stāvi uz goda pjedestāla pasaules čempionātā, pilnībā pārraksti vēsturi. Atkal ziņas bangos, jūs, Latvijas Televīzija, runāsiet par viņu – Panorāmas sporta ziņās, Rīta Panorāmas sporta ziņās. Visos laikrakstos un intervijās tas būs, tad jau tā būs pavisam cita lieta.” 

Vai Eidukas iespaidā vairāk bērnu sāk slēpot? 

Sporta funkcionāri un amatpersonas mīl uzsvērt, ka augstu sasniegumu sports valstij ir jādotē, lai to panākumu iespaidā arvien vairāk bērnu sāktu nodarboties ar sportu. Kā saka, lai vēlētos līdzināties saviem elkiem. Distanču slēpošanas pārstāvji jaunu slēpot gribētāju pieplūdumu nav novērojuši. Taču pozitīvs efekts ir novērojams jau esošo audzēkņu vidū.

Intervija - Jurģis Grants, sporta skolas “Arkādija” direktors

Noteikti motivācija ir. Ja paskatāmies uz šā brīža rezultātiem, tie ir vienkārši fantastiski. Bērnam, kaut vai paskatoties “Eurosport” un redzot, ka pasaules līmeņa sacensībās startā latvieši, ir motivācija. Viņiem rodas iespaids: kāpēc es nevarētu?” 

Intervija - Anžela Brice, slēpošanas trenere

Protams, tas ļoti ietekmē bērnus. Domāju, ka tas vairāk ietekmē trenēties nopietnāk. Vai iet sportot? Nezinu. Es domāju, ka mazie bērni tā neskatās televizoru.”

Valsts amatpersonas arvien vairāk runā par lielām reformām sporta nozarē. Reformu rezultātu ietekmē varētu būtiski mainīties arī profesionālu sportistu finansēšanas principi. Gan distanču slēpotāji, gan biatlonisti līdz šim pamatoti varēja sevi uzskatīt par Latvijas sporta sistēmas upuriem. Taču šo disciplīnu spilgtāko pārstāvju vārdi ne reizi vien tiks locīti diskusijās par reformām un jaunajiem izcilības mērīšanas kritērijiem.