Cytaidi latviskais piedāvā: Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība

“Cytaidi latviskais piedāvā. Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība.” Juris Pabērzs Latgali jau simts gadus dēvē par “Trešo zvaigzni” Brīvības pieminekļa zvaigznājā, prātā paturot, ka pirmā un otrā ir Kurzeme un Vidzeme. Daudzi latgalieši šo teicienu pārfrāzē – Latgale ir “Pirmā zvaigzne”, jo no latgaļiem nāk valsts nosaukums, karogs, bet Latgales kongresā 1917. gadā pirmo reizi tika runāts par trīs novadu apvienošanos. Juris Pabērzs (1891–1961) savos dzejoļos daudz un zīmīgi izmanto metaforu “Trešā zvaigzne”. Viņš apdzied Latgales pļavas un ezerus, iemīlēšanās prieku un smeldzi, mudina izglītoties, domāt, cīnīties pret sociālo netaisnību. Šajā ziņā gan poētiski, gan politiski Juris Pabērzs ir līdzīgs Rainim. Viņi abi pirmo reizi par Latvijas Republikas ministriem kļūst 1927. gadā. Juris Pabērzs latgaliešiem nozīmē to, ko Neredzīgais Indriķis latviešiem – viņu dzejoļos dominē sentiments un vienkāršība. Juris Pabērzs – dzejnieks, kura maizes darbs bija tieslietas un jurisprudence. Latgales kongresā Juris Pabērzs bija kaismīgs Franča Trasuna atbalstītājs un asākais Franča Kempa pretinieks. 1917. gada vasarā Juris Pabērzs brauca pie Kerenska valdības ar lūgumu atdalīt Latgali no Vitebskas guberņas un apvienot ar pārējo Latviju, bet 1940. gada vasarā brauca pie Staļina ar lūgumu Latviju uzņemt PSRS. Cikla “Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība” trešajā raidījumā atklāsim Latvijas Nacionālās bibliotēkas periodikas krājuma bagātības, meklējot tā laika liecības par Latgales kongresa norisi. Viesosimies Pabērza dzimtajās mājās Vārkavas novadā, iztaujāsim vietējos un tuviniekus, analizēsim Pabērza liriku kopā ar latgaliešu dzejnieci Līgu Seikstu. Raidījumu vada Daugavpils Universitātes docents Valentīns Lukaševičs.